Ar adatu un mīlestību • IR.lv

Ar adatu un mīlestību

Stāstu segas idejas autore, muzeja Latvieši pasaulē biroja vadītāja Marianna Auliciema (no kreisās) ar koordinatori Aiju Abeni. Sašūta tekstilmākslinieces Jantas Mežas (no labās) vadībā, sega izrādījās 10 m gara un 3 m plata. Tā tiks izstādīta uz septiņiem statīviem, kurus izgatavojis Latvijā atgriezies Čikāgas latvietis Pēteris Kalniņš. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe

Alūksnē atklāj ārzemju latviešu veidoto Stāstu segu — veltījumu Latvijai simtgadē

Viss, ko biju izdomājusi uztaisīt savā gabaliņā, jau bija atsūtīts. Lielais ozols pie lauku mājas, kur gadsimtiem dzīvojuši mūsu senči? Tāds tagad ir kādos piecos gabaliņos. Stārķis, kas katru pavasari atgriežas ligzdā mājas pagalmā? Tikpat populārs! Izlēmu — vienkārši mēģināšu šūt krustdūrienā latviešu rakstus. Redzēs, kas iznāks! Esmu pirmā sieviete savā dzimtā, kura nav darinājusi latviešu tautastērpu un rokdarbus, saka muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē biroja vadītāja Marianna Auliciema. Akcijas Stāstu sega — dāvana Latvijas simtgadē iniciatore, četrdesmitgadniece, dzimusi Kanādā, bet uzaugusi Austrālijā — tur pēc dīpīšu nometnēm satikās viņas vecāki. Auseklīti un Laimas slotiņas, kas ieturēti mazliet neparastā krāsu gammā, Mariannas kvadrātiņa malās papildina stilizēti ananasi uz košzila fona. Viņas skolu Brisbenā ieskāva ananasu lauks, bet virs galvas bija mūžam zilas debesis.

Ar Latvijas vēstniecību, latviešu biedrību, skolu un baznīcas draudžu starpniecību muzejs 2016. gada rudenī aicināja emigrācijas latviešus gada garumā darināt 18 x 18 cm lielus kvadrātiņus Stāstu segai. Nu sega ir gatava. Tās ceļojums pa Latvijas novadiem sākas 8. februārī Alūksnes muzejā. Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), Stāstu sega ieradīsies Dziesmusvētku laikā. Pēc tam līdz gada beigām turpinās priecēt cilvēkus Latvijas lielākajās pilsētās.

Akciju koordinē Amerikā dzimusī Aija Abene, kas ikdienā atbild par gidu darbu un ekspozīciju VDK muzejā Stūra mājā Rīgā. Viņa segai izveidoja pat divus auduma kvadrātiņus. Uz viena uzkopēja fotogrāfiju, kur četri Abenu bērni, ieskaitot Aiju, mammas izšūtos tautastērpos piedalās trimdas dziesmusvētkos Gotlandē. Aija šim kvadrātiņam piešuva stūrīti no sava vecā tautastērpa krekla. Uz otra kvadrātiņa uzlīmēja koka jostas fragmentu ar dzintara inkrustāciju, ko viņas tēva māte Vanda Filadelfijā pagājušā gadsimta 60. gados saņēma no Rīgā palikušās māsīcas.

Aija ar vīru — Kanādas latvieti — Latvijā pastāvīgi dzīvo kopš 2007. gada. Mariannas Auliciemas ģimenes trīs paaudzes atgriezās gadsimtu mijā. Stāstu segas akcija gan vairāk bijusi domāta likteņa biedriem, kas joprojām mīt aiz robežām, bet Marianna un Aija spontāni izlēma arī pašas ķerties pie rokdarbiem un aicināja to darīt citus Latvijā atkal iesakņojušos emigrācijas tautiešus. Viņas neslēpj, ka pirmajos mēnešos pēc akcijas izsludināšanas ārzemju latviešu aktivitāte bijusi zema, radušās bažas, vai projekts vispār izdosies.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu