“Jauna derība” taisnīgai Latvijai • IR.lv

“Jauna derība” taisnīgai Latvijai

35
Kustības "Par!" vadītājs Daniels Pavļuts. Foto: Evija Trifanova, LETA
Daniels Pavļuts

Gadu no gada aptaujas Latvijā un cienījamu pasaules domnīcu analīzes mums atgādina – Latvijas attīstības galvenais risks ir mūsu nevērība pret saviem cilvēkiem. Nevērība pret  veselību, izglītību, sociālo drošību. Krasā nevienlīdzība un noslāņošanās. Cilvēku nedrošība un neuzticēšanās savas valsts institūcijām. Ir izveidojies noslēgtais loks: “valsts slikti darbojas – tāpēc cilvēki neuzticas valstij  – tāpēc cilvēki nemaksā nodokļus un nepiedalās valsts lēmumos – tāpēc valstij ir mazāk līdzekļu – tāpēc valsts darbojas vēl sliktāk – utt.”

Kā izrauties no šī burvju loka? Mēs piedāvājam “jaunu derību” Latvijai, jaunajā gadsimtā ieejot. Vienā teikumā tā ir pavisam vienkārša:  “Latvijas valsts dod vairāk saviem cilvēkiem, un Latvijas cilvēki dod vairāk savai valstij.”

Ko tas nozīmētu praktiski?

Pirmkārt, tas nozīmē krasu pavērsienu attieksmē pret veselību. Vairāk vērības, lielāku sabiedrisko finansējumu, augstākas prasības pret sistēmas darbu, lielāku uzmanību un atbildību pašiem par savu dzīvesveidu. Vidējais mūža ilgums Korejā drīz sasniegs 90 gadus un būs visaugstākais pasaulē. Kāpēc? Jo valstī ir labi finansēta moderna veselības aprūpes sistēma, un sabiedrībā ir izveidojies veselīga dzīvesveida “kults”.

Tikmēr Latvijas cilvēki dzīvo vidēji 10 gadus mazāk nekā Īrijā vai Islandē. Bet to ir iespējams mainīt ar mērķtiecīgu politiku. Korejā, kurā pirms 30 gadiem mūža ilgums bija tāds pats kā Krievijā (69), pēc desmit gadiem cilvēki dzīvos par 20 (!) gadiem ilgāk nekā Krievijā. Veselības veicināšanai un aprūpei ir jākļūst par Latvijas prioritāti numur viens.

Otrkārt, tas nozīmē būtiskas izmaiņas izglītībā. Veselīgi ilga un radoši laimīga mūža atslēga ir izglītība, iespējas mācīties visa mūža garumā. Uzsāktās skolu tīkla un vidējās izglītības satura reformas ir vajadzīgas un tās ir jāpabeidz par spīti provinciālajai pretestībai. Bet ar to ir par maz. Ir jāatjauno gan vispārēja obligāta vidējā izglītība, gan jādod stimuli cilvēkiem mācīties visa mūža garumā.

Jaunajā gadsimtā ikvienam ir jārēķinās ar nodarbošanos/profesiju maiņu vismaz trīs reizes dzīves laikā. Singapūras iedzīvotāji, sasniedzot 25 gadu vecumu, katru gadu no valsts saņem vaučeri 500 dolāru vērtībā, ar kuru var apgūt modernajā ekonomikā nepieciešamās prasmes. Līdzīga programma ir vajadzīga arī Latvijai.

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies”  ir ne tikai daļa no “latviskās dzīvesziņas”, bet arī vienīgais risinājums Latvijas izaugsmei.

Treškārt, tas nozīmē drošas un aktīvas vecumdienas. Viena no labi zināmām lielajām problēmām ir sabiedrības novecošanās. Zemāka dzimstība, cilvēku aizbraukšana un garāks mūža ilgums (pateicoties labākai veselības aprūpei, skatīt punktu numur viens) nozīmē, ka jau pavisam drīz pensiju un veselības aprūpas izdevumu slogs būs kritisks. Ja 1990. gadā 5,5 darbspējas vecuma cilvēki uzturēja vienu pensijas vecuma iedzīvotāju,  tad 2030. gadā uz vienu pensionāru būs tikai 2,3 strādājošie! Naudu pensijām būs jāiegūst vai nu no robotiem, vai imigrantiem, vai arī cilvēkiem pašiem ilgāk ražīgi strādājot (skatīt punktu numur divi – “mūžu dzīvo, mūžu mācies!”).

Mums būs jādomā par visai krasu pensiju modeļa maiņu. Piemēram, pāriet uz valsts garantētu, visiem vienādu, nelielu, cilvēka cienīgu pamatpensiju, katram cilvēkam pašam uzņemoties atbildību par uzkrājumu veidošanu lielākai pensijai. Un piesaistīt pensionēšanās vecumu vidējam mūža ilgumam. Palielinoties pirmajam, automātiski palielinātos arī otrais.

Ceturtkārt, tas nozīmē krasu pavērsienu mūsu attieksmē pret nodokļiem. Latvija visus atjaunotās neatkarības gadus ir bijusi valsts ar gandrīz viszemākajiem nodokļu ienākumiem Eiropā, regresīvāko nodokļu sistēmu un teju visaugstāko “ēnu ekonomikas” īpatsvaru. Un loģiski, ka ar gandrīz viszemāko sabiedrisko finansējumu veselībai, zinātnei, kultūrai, sociālajiem pakalpojumiem un teju vislielāko cilvēku ienākumu nevienlīdzību. Ir pienācis laiks Latvijai kļūt par eiropeiskāku valsti un saliedētāku sabiedrību arī nodokļu politikā.

Tas nav vis jautājums par “eiropeiskumu”, bet gan jautājums par nācijas saglabāšanos Latvijā. Ne tikai zemās algas, bet arī netaisnīguma sajūta ir galvenie iemesli tam, ka cilvēki aizbrauc un bērni nedzimst.

Latvijai ir strauji jāvirzās Ziemeļvalstu virzienā – uz solidārāku sabiedrību un aktīvāku valsti, kas veicina globāli konkurētspējīgāko uzņēmējdarbību. Tāpēc taisnīgi nodokļi ir viena no svarīgākajām lietām “jaunajā derībā” starp Latvijas valsti un Latvijas cilvēkiem.

Taisnīgā Latvijā valsts sniedz cilvēkiem labu veselības aprūpi, izglītību, drošas vecumdienas un taisnīgu tiesu, bet Latvijas cilvēki valstij maksā taisnīgus nodokļus, piedalās lēmumos, visu mūžu mācās un rūpējas par sevi, tuviniekiem, dabu un vidi.

Taisnīga Latvija nav utopija, bet gan iespēja rīcībai.

 

Autors ir kustības “Par!” vadītājs

Komentāri (35)

Es 07.02.2018. 14.08

Varbūt Pavļuta kungam derētu sniegt paskaidrojumus par to, kapēc mājsaimniecībām, kas ražo elektrību ar sauli vai vēju ir jāmaksā OIK par šo elektrību un par šīs elektrības pārvadi augstsprieguma tīklā no Zilupes uz Liepāju un tam visam vēl pa virsu PNN 21%? Varbūt kungam labpatiktu izskaidrot, kamdēļ liedza veikt izpēti par iespēju pieslēgties Eiropas elektrotīkliem un beigt lietot Kuibiševu kā vadošo spēkstaciju, kad to darīt posās Lietuva. Pirms aicināt uz “Jaunu derību Latvijā”, ļaujiet noprast kā interesēs rīkojaties Pavļuta kungs….

+5
-3
Atbildēt

2

    Edgars Jēkabsons > Es 07.02.2018. 14.37

    Vai lasījāt Delfu rakstu, kur Pavļuts izsakās par OIK problēmām?

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/daniels-pavluts-par-zalo-energiju-bez-parazitiem.d?id=49383157

    “Kad 2011. gada nogalē kļuvu par ekonomikas ministru, ķēros pie OIK parazītisma novēršanas. Atceros, ka situācija, kas atklājās, uzsākot darbu, toreiz pārspēja manas visļaunākās aizdomas. Izrādījās, nebija pat veikti aprēķini par nākotnē sagaidāmo finanšu slogu un tā ietekmi uz Latviju. Tāpēc pirmais, ko darījām, lai pārtrauktu jaunu atļauju izsniegšanu, – izsludinājām visaptverošu moratoriju. Subsidētās enerģijas “bīdītāji” lika šķēršļus, un šī jautājuma saskaņošana valdībā prasīja vairākus mēnešus, tomēr 2012. gada augustā lēmums tika pieņemts. Tika arī noteikts, ka visām izsniegtajām, bet neīstenotajām OIK atļaujām termiņš beigsies piecu gadu laikā, proti, līdz šī gada rudenim.”

    +3
    -3
    Atbildēt

    1

    Es > Edgars Jēkabsons 07.02.2018. 16.08

    Vai es par OIK, vai par to kā ņirgājās par mājsaimniecībām, kas ražo ar sauli un vēju? Un vai OIK ir kāds sakars ar to, vai mūsu elektrotīklu nodrošina no Eiropas vai no Kuibiševas? Vai jums nekas nav sajucis?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > Es 07.02.2018. 14.17

    А случаем его демиссия и не произошла после того, как он попытался влезть в дела OIK?

    +4
    -1
    Atbildēt

    1

    Es > kolpants 07.02.2018. 14.19

    Pēc jūsu ņirgāšanās par upuriem, es jūs ignorēju kolpant.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Es 07.02.2018. 16.01

    О каком “издевательстве” идет речь? А, посмел усомниться в официальной версии происшедшего в 1991 году?
    Вы сами не представляете, как это все напоминает советские времена, когда была только одна правильная и официальная версия, а все другие считались происками Запада и т.д. и т.п.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

lno 07.02.2018. 13.43

Jo vairāk brēc, jo atmiņa kļūst vājāka – OIK sākās daudz agrāk, pat ne ar Kampara tumbočku:)

+4
-2
Atbildēt

3

    Vahamurka > lno 07.02.2018. 13.51

    Māris Treimanis, Limbažu novada Katvaru pagasta z/s Jaundzelves ražotnes īpašnieks, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks:

    – Attīstības nav un nebūs. Valsts ir šo biogāzes ražotņu projektu noslēgusi. Ražotāju ieskats par turpmāko ir depresīvs, par perspektīvu nav iespējams runāt. Bizness kļuvis neizdevīgs – tagad pārsvarā strādā tādēļ, lai atmaksātu kredītus, jo ražotnēs ieguldīta liela nauda. Nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos piecos gados paredzama nozares attīstība. Uzskatu, ka valsts Ekonomikas ministrija nedomā par nākotnes darbību, bet uz atjaunojamās enerģijas ieguvi nevar orientēties īstermiņā – diemžēl tādu valsts iestāžu tuvredzību, attieksmi pret šīs nozares attīstību tagad redzam. Esam spiesti pārliecināties, ka politiķiem ir īstermiņa domāšana, acīmredzot daudzi vairāk raizējas par savām izredzēm nākamajās vēlēšanās, nevis par tautsaimniecības nozaru attīstību, par pašu valsts resursu izmantošanu, lai panāktu mazāku atkarību no iepirktiem enerģijas resursiem.http://www.la.lv/biogazes-razotaji-esam-soka-par-to-kas-notiek/

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    Es > Vahamurka 07.02.2018. 14.15

    Te lūk viena OIK saņēmēja vaimanas. Atceros kā biogāzes staciju asociācija LTRK saietā prasīja mo Vides un Ekonomikas ministriem Ls 0.15 par kilovatstundu, lai bizness sokas. Kilovatstunda turgū maksā latos pārrēķinot no 1.5 līdz 2 SANTĪMI! Esmu dabā redzējis šitos “biznesmeņus” :(

    +6
    -1
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Es 07.02.2018. 14.21

    Prasīt var visu ko,bet atbalsts,lai uzsāktu ražošanu ir vajadzīgs,ja valsts,tas ir,mēs gribam,lai mūsu resursi tiek racionāli izmantoti.

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Es > Vahamurka 07.02.2018. 14.28

    Atbalsts? Vai tad bankas vairs kredītus nedod? Vai tad atbalstu vajaga ar 100(!) reizes paaugstinātu cenu? Līdz ar to, biogāzes stacijas, kuras ir efektīvas vien tur, kur var pārdot arī siltumu, sabūvēja laukos, kur siltumu nav kam pārdot un tad vaimanā, ka vajag atbalstu.

    +7
    -1
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Es 07.02.2018. 14.39

    Laukos ir mēsli un citi lauksaimniecības atlikumi.Un tur var taisīt siltumnīcas,lai patērētu siltumu,tad latviešiem nebūtu jābrauc uz Holandes siltumnīcām pakot tomātus..Ja kredīti nāk no bankas,peļņas guvējs arī ir banka…ārzemju banka.Tas,protams,uzņēmējiem nebūs tik izdevīgi un no biznesa var nekas arī nesanākt un mēs kā valsts nekādus savus resursus nesāksim lietot.Vajadzīgo atbalsta lielumu var aprēķināt un pie tā turēties.

    +1
    -3
    Atbildēt

    1

    Es > Vahamurka 07.02.2018. 14.52

    Dažiem laikam nepietiek ar valsts atbalsta Liepājas metalurgam sekām. Gribās vēl šādus stāstus. Par maz ar OIK? Tas jau padarīja energoietilpīgas nozares LV nekonkurētspējīgas. Mums elektrība jau ir dārgāka kā Vācijā, ja sarēķinātm gala cenu patērētājiem.
    Un vēl, jautājums jums OIK gribētāju advokātam: Ko ir saprātīgāk pārvietot 10km – siltumu vai kūtsmēslus?

    +6
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Es 07.02.2018. 15.01

    Atbilde būtu atkarībā no tā,vai tava vasarnīca gadījumā netrāpītos tā desmitkilometrīgā ceļa malā :D Pirmkārt,OIK lielākā daļa aizgāja gāzes elektrības subsidēšanai,no kā mums ir tikai zaudējumi,nevis ieguvumi,otrkārt,nevajadzēja subsidēt visādus neprātīgus kukurūzas pūdēšanas projektus,mazo upju gandētājus un viltus ražotājus,treškārt,to vajadzēja darīt pakāpeniski,pēc valsts spējām.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Es > Vahamurka 07.02.2018. 16.12

    Un vēl par banku peļņu… Cik, jūsuprāt, % no bankas apgrozījuma veido NETO peļņa, kuru var “izvest” vai investēt? Šitās zociķu pasakas par ļaunajām bankām, kas apzog valsti….

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Es 07.02.2018. 19.10

    Kas tev apzog valsti?Banka taisa biznesu,valsts ar savu politiku var kaut ko atbalstīt vai bremzēt.Regulētais tirgus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Es > Bārdainais Signe 07.02.2018. 19.19

    Esiet zociķis vai tikai pārjautājat? Tā īsti nevar saprast no replikas…

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Es 07.02.2018. 19.30

    Jā,es pārjautāju.Kurš te apgalvo,ka ļaunās bankas apzog valsti?Pats izdomā,lai pats arī apgāztu?

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Es > Bārdainais Signe 07.02.2018. 19.43

    Ne pēc adreses griežaties dārgais! Te būs drusku augstāk Vahamurkas rakstītais:
    ———–
    Ja kredīti nāk no bankas,peļņas guvējs arī ir banka…ārzemju banka.Tas,protams,uzņēmējiem nebūs tik izdevīgi un no biznesa var nekas arī nesanākt…
    ———–
    Tad nu pie Vahamurkas arī vēršaties ar savām replikām ;)

    +3
    -3
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Es 08.02.2018. 11.26

    Arī es par ļaunajām bankām neko neesmu teicis.Atbildi vien pats,no kurienes izrāvi ļaunās bankas.Ja es kaimiņam aizdodu naudu bez procentiem govs iegādei,kaimiņš man pārdos pienu bez uzcenojuma,kurš vajadzīgs bankas kredītu atmaksai.Mēs ar kaimiņu sadalām ienākumus no govs,izslēdzot bankas peļņu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > lno 07.02.2018. 15.45

    vajag gaļu ēst – tad būs spēks izteikties paplašinātos teikumos , tu gluži kā nelaiķis basta – vai nu īsi nepaplasināti teikumi vai tikai kaut kādi lozungi

    kā mazs puišelis – atver durvis – ieskrien istabā – kaut ko nokliedz un smiedamies aizskrien

    nu šau gar skrundu – ko citu man tev teikt – bet ja gribi sarunāties tad apsēdies un izsakies

    lūk

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Es > lno 07.02.2018. 14.23

    Tas tiesa.OIK savā veidā jau tika lietots kā piemaksa par KWh Nac. bibliotēkas cēlāju dzīvokļuem pie Māras dīķa un kam tik vēl nē.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Vahamurka 07.02.2018. 13.29

Kas ta te ir,kur ir sajūsminātā pūļa atbalsts???Kur slimnieki un mazizglītotie,kuri slāpst pēc vienlīdzības un ārstēšanās?Redz kur ir partija,kas visu atrisinās!

+2
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu