Sumināts, ķeizar! • IR.lv

Sumināts, ķeizar!

Vācu karavīri pie Rīgas pareizticīgo katedrāles parādes laikā 1918. gadā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Rīgā ar mūziku un mielastiem svin vācu ķeizara dzimšanas dienu, bet latviešu biedrība gādā par jaunu skolu atvēršanu

Latviešu izglītības biedrības valde 24. janvārī nolēma atjaunot sākumskolu Zolitūdē, kur esot aptuveni 100 bērnu skolas vecumā. Dažas nedēļas iepriekš viņi jau bija lēmuši par klasiskas vīriešu ģimnāzijas veidošanu Rīgā, jo pilsētā trūka vidējās izglītības iestāžu. Par pašas izglītības biedrības darbu tolaik presē rakstīja šādi: «Biedrības daudzās skolas nesušas lielu svētību mūsu ļaužu izglītības lietai. No ziedojumiem pa lielākai daļai uzturētas, šīs skolas sniegušas izglītību tautas mazturīgākai jaunatnei. Tagad daudz runā par tautu pašnoteikšanos. Paši par sevi ar prātu var noteikt izglītoti tautas locekļi. Tāpēc jārūpējas, ka pie izglītības piekļūtu visi tautas locekļi līdz pašam pēdējam.»

27. janvāris. Janvāra beigās viens no redzamākajiem notikumiem Rīgā bija Vācijas ķeizara Vilhelma II dzimšanas dienas svinības 27. janvārī. Jau dienu iepriekš skolās mācību vietā bija organizēti svētku sarīkojumi par godu Vilhelmam II, bet vakarā notika gājiens no Rīgas pils līdz Melngalvju namam un atpakaļ kara mūzikas pavadībā un neliels koncerts. Pils fasādē no elektriskajām lampiņām bija izveidots burts «W» un valdnieka tronis, kas papildus dekorēti ar augu vītnēm un karogiem.

27. janvārī no rīta Doma baznīcā, Anglikāņu baznīcā un sinagogā Peitavas ielā notika Vilhelmam II veltīti dievkalpojumi, savukārt pulksten 12 Esplanādē norisinājās karaspēka parāde, kuru vērot gan bija iespējams tikai lūgtiem viesiem. Pēcpusdienā lūgtie viesi pulcējās uz svētku mielastiem vairākās vietās pilsētā, bet vakarā — uz operas Burvju strēlnieks izrādi Pilsētas vācu teātrī (tagad Operas nams).

28. janvārisŠajā laikā savu darbību atkal bija aktivizējuši Baltijas valsts veidošanas atbalstītāji, kuri reģiona nākotni redzēja ciešā sadarbībā ar Vāciju. Piemēram, 28. janvārī viens no šī projekta līderiem Heinrihs fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam iesniedza iepriekšējā gada beigās tapušās Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes bruņniecību «neatkarības deklarācijas».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu