JRT izrāde Process — ultramaratons, ar kuru režisors netiek galā
Izrādes apskats gribot negribot jāsāk ar kontekstu: Franča Kafkas romāns Process ir viens no būtiskākajiem 20. gs. literatūras darbiem; izrādes režisors Mārcis Lācis pazīstams pamatā neatkarīgo teātru cienītājiem, un viņam patīk melnais humors; galvenajā lomā jauns aktieris Toms Veličko. Intriģējošs kokteilis, lai arī uzreiz jāatzīst — kombinācija izrādījusies ne pārāk baudāma.
Lai saprastu, kāpēc, jāsāk ar romānu. Kafkas Procesam nav sižeta, ja par tādu neuzskata anotācijai līdzīgo «ierēdnis Jozefs K. pamostas, saprotot, ka ir apcietināts, un sākas viņa tiesas process». Sižeta līmenī tas arī viss, turklāt K. nekad nesaprot, kas un par ko viņu tiesā. Taču ne jau detaļas ir būtiskas.
Process ir personisks darbs, ko iespaidojušas paša rakstnieka traumas. Vācvalodīgs čehu ebrejs 20. gs. sākumā — tā ir sarežģīta identitāte, it īpaši jau jūtīgam, trauslam cilvēkam. Kafka ļoti mocījās, nespējot sevī atrisināt pretrunas starp modernu un tradicionālu dzīvesveidu, sekularitāti, ortodoksālu jūdaismu, kristietību, čehu, vācu un ebreju kultūrtelpām, savu identitāti un ģimenes gaidām… Viņš nespēja dzīvot tā, kā grib citi, un nespēja nejusties vainīgs, ka dzīvo tā, kā grib pats.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.