Atbilde deviņdesmitajiem • IR.lv

Atbilde deviņdesmitajiem

«1992. gadā Maskačkā komunicēju ar cigarešu un kapeiku palīdzību, bet tagad man līdzi bija sieva, kas tulkoja no krievu valodas, un jauni cilvēki no Free Riga. Izlēmu arī filmēt video,» Stigs Stasigs stāsta, kā tapa izstāde Forštate. «Paliekot vecākam, kļuva svarīgi, ka tās nav tikai vēsturiskas bildes, tajās ir reāli cilvēki.» Foto — Gatis Rozenfelds, Picture Agency
Ieva Puķe

Dānis Stigs Stasigs dokumentēja Maskavas forštati 1992. gadā. Pagājušovasar atgriezās, lai ar jaunākajām tehnoloģijām pieliktu punktu šim darbam. Rezultāts vēl līdz 21. janvārim apskatāms Latvijas Fotogrāfijas muzejā

Esmu uzņēmis šīs fotogrāfijas pirms 25 gadiem. Ja tu tur atpazīsti kādu cilvēku, lūdzu, pasaki man to! Ar bilžu albumu, kurā bija ielikta šāda informācija krievu valodā, pagājušovasar Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, pārvietojās dāņu fotogrāfs Stigs Stasigs (57). Viņš, fotogravīras konsultants Dānijas Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā, gatavojies akcijai kā mākslas projektam. Minēto aicinājumu pat drukājis ar rakstāmmašīnu, eBay nopircis vecu padomju papīru, kāds Latvijā bija apgrozībā 90. gadu sākumā.

Bijušo PSRS viņš pazina gana labi, kopš 1988. gada dāņu fotoaģentūras uzdevumā ir strādājis Armēnijā, Gruzijā, Magadanā Sibīrijā, Sanktpēterburgā, protams, Maskavā un arī Rīgā. Fotografējis krustu atjaunošanu Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrālei, kur padomju laikā bija iekārtots planetārijs, asiņainos 1991. gada janvāra notikumus Baltijas valstīs. «Jocīgi, ka ne tikai manās vecajās fotogrāfijās, bet arī atmiņās viss bija melnbalts… No PSRS vai no Latvijas es neatceros nekādas krāsas. Vienīgais, kas izlec, — sarkanās Kremļa zvaigznes,» viņš domīgi ierunājas.

«Kad 2017. gada vasarā atgriezos Maskačkā, uzreiz pamanīju — tur ir parādījies ļoti daudz grafiska «trokšņa», spožu krāsu. Pat tramvaji kļuvuši koši zili. 1992. gadā tie bija mierīgi dzelteni un sarkanbrūni, pilnīgi saplūda ar vecajām mājām, bet tagad traucas kā citplanētieši. Un visas jaunās mašīnas, reklāmas…! Vecā Maskačka joprojām atrodas turpat, bet vairs nav fiziski ieelpojama kā 1992. gadā, ir ieraugāma tikai mazos lodziņos.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu