Luvra zem mežģīņu jumta • IR.lv

Luvra zem mežģīņu jumta

Apmeklētāji vienā no 12 muzeja galerijām. Foto — AFP/LETA
Krista Baumane, bloga Krista.lv autore

Jaunā, ambiciozā Abū Dabī mākslas muzeja forma un saturs ir pārsteidzoši

Pie kājām viz tirkīzzils ūdens, un spoži gaismas traipi laužas cauri metāla mežģīņu kupolam, izraibinot baltās sienas ar saules zaķīšiem. Balts šeit ir viss, kas nav melns. Garām aizslīd jauns arābu pāris tradicionālās drānās: viņa melnā krepā no galvas līdz papēžiem, viņš baltā kokvilnas tērpā un galvassegā. Krāsaini ir tikai tūristi un māksla visapkārt.

No baltajām sienām uz mani skatās van Gogs un Džordžs Vašingtons, Vistlera māte melnā tērpā un zēns ar flautu sarkanās biksēs. Luijs XIV ar divām sievietēm un liels Napoleons mazā zirgā. Te ir Saja Tvomblija zilibalto triepienu sērija un Džeksona Pollaka melnās šļakatas. Dubļainu biešu krāsas Rotko blakus Indijas mākslinieka Razas gleznotam melnam bindu punktam uz zeltīta fona. Dejojošs Šiva un madonna ar bērnu. Degā bronzas balerīnas un Aļaskas šamaņa maska. Da Vinči un pāris Ticiāni. Ēnainā melna marmora labirintā paslēpies Ēģiptes princeses Henutavī sarkofāgs, bet zāles vidū lepni izslējusies akmenī kalta Centrālāzijas sievietes skulptūra, datēta pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Muzeja ekspozīciju noslēdz Ķīnas slavenākā mūsdienu mākslinieka Ai Veivei instalācija Gaismas strūklaka.

Esmu Luvrā — nevis Parīzē, bet tajā, ko Abū Dabī lagūnā uz Sādijatas salas uzbūvēja franču arhitekts Žans Nuvēls. Muzeju atklāja novembrī, piecus gadus pēc sākotnēji plānotā termiņa, un tā forma un saturs ir pārsteidzoši. Iedomājieties, ka burvis ir maģiski apkopojis vienuviet izlasi ar 600 mākslas darbiem no visas pasaules, galvenokārt gan Francijas lielākajiem muzejiem, aptverot laika periodu no antīkajām civilizācijām līdz mūsdienām. Burvi sauc Žans Liks Martiness, viņš ir ekspozīcijas kurators (arī Parīzes Luvras vadītājs), un viņa burvju nūjiņa ir naftas dolāru miljardi, ko neviens nav līdz galam saskaitījis. Nezinu, kā viņš naktīs gulēja, domājot — kuru da Vinči ņemt, ja jāizvēlas tikai viens? Taču Nezināmās sievietes portrets (La Belle Ferronnière) nepaliks viens. Decembra sākumā pasauli aplidoja ziņa, ka muzejam Abū Dabī iegūts vēl viens da Vinči — Jēzus Kristus kā pasaules glābēja attēlojums gleznā Salvator Mundi, kas ir līdz šim dārgākais izsolē pārdotais mākslas darbs (450 miljoni dolāru).

Luvras Parīzē un Abū Dabī vieno 2007. gadā parakstīts ilgtermiņa sadarbības līgums starp Francijas un Apvienoto Arābu Emirātu valdībām, saskaņā ar kuru muzeja vārds ir izīrēts uz 30 gadiem, paredzot mākslas darbu izstādīšanu un kūrēšanu par nieka miljardu eiro. Muzeja vīzija ir piedāvāt ieskatu cilvēces vēsturē caur mākslu, šķērsojot nacionālo kultūru robežas no antīkajām civilizācijām līdz mūsdienām. Tas gandrīz izdodas, jo ekspozīcija aptver pirmatnējās apmetnes un dažādas reliģijas, viduslaiku galmus un impērijas, svarīgākos tirdzniecības ceļus, renesansi un modernismu. Ģeogrāfiskais tvērums iet pāri visiem kontinentiem, un muzejs nevairās kailuma (arī sieviešu), bet realitātē Rietumu vecmeistari drusku dominē — varbūt tas tikai mans personīgais iespaids, ko iekrāso ilgstoša šīs pasaules daļas mākslas baudīšana.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu