Ceremonijmeistars Augusts • IR.lv

Ceremonijmeistars Augusts

2
Augusts Sukuts 1988. gadā — pirmā kinofestivāla Arsenāls organizēšanas laikā
Sonora Broka, speciāli Ir

Kinozinātāji pazīst aizsaulē aizgājušo Augustu Sukutu kā talantīgu režisoru, bet daudziem Latvijā viņš ir foruma Arsenāls radītājs, kurš ar avangarda kino uzspridzināja padomju cilvēku apziņu

Kino nav māksla, kino ir atrakcija — tā režisors un kinoforuma Arsenāls tēvs Augusts Sukuts mēdza paziņot, ar neslēptu interesi vērojot sarunas biedra reakciju. Un kino patiešām ir dzimis kā atrakcija. Franču mēmā kino meistara Meljesa mošķu, triku, pārvērtību un burleskas estētikas pilno kino garu Sukuts tiecās radīt no jauna atkal un atkal — kinoforuma Arsenāls leģendārajās apbalvošanas ceremonijās, performancēs un fantasmagoriskajos objektos pilsētvidē.

Pirmajos Ziemassvētkos Augusts Sukuts devās aizsaulē — gadu pēc tam, kad zaudējām izcilo poļu režisoru Andžeju Vajdu. Tieši glezna ar kadru no Vajdas filmas Pelni un dimanti gadu desmitiem bija pirmais iespaids apmeklētājiem, no krēslainās un šaurās kāpņu telpas ienākot Mārstaļu ielas birojā, kur mitinājās Rīgas Videocentrs un vēlāk Starptautiskais Kino centrs. Tur, kinematogrāfiskā mansarda istabiņu labirintā ar skatu uz Vecrīgas skārda jumtiem, kopš 1988. gada tika skatīts kino, malkots vīns un tapa grandiozi plāni. Augusts Sukuts bija šo ideju centrā — pirmos gadus Rīgas Videocentra galvenais redaktors un producents, bet no 1990. līdz 2008. gadam jau Starptautiskā Kino centra vadītājs un kino foruma Arsenāls prezidents, līdz, nosvinējis savu 60 gadu jubileju, pārcēlās dzīvot uz Spāniju — Bunjuela, Lorkas, vīna un saules zemi.

Augusts bija izcils stāstnieks — iedomāti vai īsti, viņa vārdos stāsti ieguva spilgtākas krāsas nekā realitātē, līdzīgi kā savu raksturu iegūst pasaule, izcilam režisoram skatoties caur kinokameras aci. Arī kinoforuma galvenā balva Maģiskais kristāls ieguva savu nosaukumu, pateicoties šim brīnumam — realitātes pārveidei tūkstoš dažādās pasaulēs, kad to uzlūko režisors. Un šie stāsti, uzburtās vīzijas un akcijas fascinēja cilvēkus tik lielā mērā, lai taptu Arsenāla leģenda — iespējams, lielākais un spēcīgākais atjaunotās Latvijas kultūras zīmols.

Brīvības sprādziens

Virtuālais kinožurnāls Kinoraksti Augusta Sukuta piemiņai nesen publicēja fragmentus no dažādiem Arsenāla laikrakstiem ARS — arī no paša pirmā kinoforuma 1988. gadā. Tajā citēts franču režisors Žans Liks Godārs, kurš savulaik rakstījis par nelielās jaunā viļņa grupas spēku, kurā daži domubiedri spēja izraisīt veselu sprādzienu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu