Intervija ar kiborgu • IR.lv

Intervija ar kiborgu

Skots Koens. Foto — Jānis Pipars, Picture Agency
Pauls Raudseps

«Sākumā likās, ka pilnīgi pietiek ar piecām maņām,» saka Skots Koens, pie kura krūtīm piestiprināta ierīce ļauj sajust, kur ir ziemeļi

Pagājušā gada beigās uzņēmums Cyborg Nest sāka pieņemt pasūtījumus mazai ierīcei vārdā North Sense — «Ziemeļu maņa» —, kuru piestiprina pie cilvēka krūtīm ar diviem zem ādas ievietotiem titāna stienīšiem. Ierīce sāk vibrēt brīdī, kad cilvēks pagriežas pret ziemeļiem. Pirmie divi lietotāji bija uzņēmuma dibinātāji Līviju Batics (Liviu Babitz) un Skots Koens (Scott Cohen), kurš šogad Rīgā piedalījās Digitālās brīvības festivālā.

Koenam jau ir pieredze ar pārdrošiem, bet galu galā sekmīgiem jauno tehnoloģiju pasākumiem. 1997. gadā, kad tikai retam bija mājās internets, viņš jau dibināja digitālās mūzikas izplatīšanas uzņēmumu. Tagad viņš ir saskatījis cilvēces nākotni. Tehnoloģijas saaugs ar cilvēku ķermeņiem, paplašinot mūsu spējas un padarot mūs par bioloģisku un mehānisku elementu savienojumiem — par kiborgiem.

Kāpēc nolēmāt kļūt par kiborgu?
Nebiju domājis kļūt par kiborgu — esmu diezgan normāls cilvēks. Neesmu impulsīvs, man nav neviena tetovējuma, man ir bail no adatām, man nepatīk nodot asins analīzes. Taču esmu pārliecināts par virzienu, kurā iet pasaule. Kad 80. gadu beigās sāku darboties mūzikas industrijā, man bija skaidrs, ka tīmeklis, internets un mobilās tehnoloģijas dzīs pārmaiņas mūzikas industrijā. Cilvēkiem šķita, ka esmu traks, un bija neiespējami viņiem to izskaidrot. Vairākumam pat nepiederēja dators, kur nu vēl internetam pievienots dators, un nebija iespējams viņiem pierādīt, ka nākotnē visi caur datoru iegūs un radīs mūziku. Man tas likās pašsaprotami un dabīgi.

Sāku skatīties, kur pēc interneta tehnoloģijas virzīsies tālāk. Attīstība ir no datoriem uz klēpjdatoriem, tad no mobilām ierīcēm uz valkājamām ierīcēm un nu uz ķermenī ievietotām ierīcēm. Sapratu, ka tehnoloģijas vairs neizmantosim — mēs paši kļūsim par tehnoloģijām. Mani ārkārtīgi pārsteidza, ka nav miljoniem uzņēmumu, kas ar to nodarbojas. Patiesībā nevarēju atrast nevienu. Uzgāju daudzus «ķermeņa hakerus», kas to darīja, bet man nešķiet, ka cilvēki būs gatavi doties uz garāžu ar žileti, sevi atgriezt un pabāzt zem ādas kādu elektronisku ierīci. Tāpēc mēs ar partneri Līviju sākām domāt, ka kādam tas ir jāizdara.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu