Inga Birne, zoodārza veterinārārste • IR.lv

Inga Birne, zoodārza veterinārārste

«Daudz darba ir tad, ja dzīvniekus sabarojuši apmeklētāji. Lūdzu, nedariet to! Reiz ponijam bija pilna mute ledeņu. Sākās disbalanss gremošanas traktā.» Inga stāsta, ka vēdera kaites attīstās no rūgšanas vai pūšanās. Ponijs no cukuriem sācis uzrūgt un bijis tuvu nāvei. Foto — Picture Agency
Ieva Alberte

Noņemt asinis Japānas dzērvei. Tas bija Ingas pirmais darbs, pirms sešiem gadiem sākot strādāt Zooloģiskajā dārzā. «Uz spārna bija izteiktas vēnas, un asinis paņēmu,» viņa stāsta. «Te neviena diena nav vienāda.» Inga uzskata, ka tikai tagad sāk apjaust darba specifiku. Sākumā katra eksotiskāka dzīvnieka ārstēšanā viņa meklēja medicīnas literatūru angļu valodā, jo studiju laikā nemācīja, kā dakterēt, piemēram, rāpuļus.

Pirms zoodārza strādāja veterinārajā klīnikā. «Arī naktsmaiņās. Tas nozīmē, ka esi viens un lēmumi jāpieņem ātri. Palīdzēt sarežģītās dzemdībās, ārstēt sagrieztas ķepas.» Bieži vien naktīs viņa zvanīja pieredzējušiem kolēģiem, lai pārliecinātos, vai rīkojas pareizi. Tagad, strādājot zoodārzā, šī pieredze noder. Drošāk Inga jūtas ar plēsējiem — tīģeri, lauvu, vilkiem —, jo viņu fizioloģija un anatomija ir līdzīga sunim un kaķim. Tīģeri viņa ārstējusi pat trīs reizes. Dzīvnieks bija iemidzināts, iešaujot miega zāles. Izmeklēšanu Inga plānoja trīs dienas: kurš cels uz galda, kādām zālēm jābūt līdzi. «Nevaru aizet pie tīģera un atjēgties: ai, nepaņēmu intravenozo katetru līdzi, jāaizskrien pakaļ. Laika ir maz. Ja tīģerim sākas problēmas, piemēram, ar elpošanu, man kabatā ir lapiņas ar aprēķiniem, cik un kādi medikamenti vajadzīgi uz konkrēto svaru.»

Pārsvarā zoodārza iemītnieki slimo ar dažādām infekciju izraisītām slimībām. Nesen kaķveidīgajam manulam bija rinotraheīts, un viņš staigāja puņķains. Inga dzīvniekam skaloja degunu, deva antibiotikas. «Lai es varētu veikt manipulācijas, dzīvniekus pirms tam noķer kopēji. Un to viņi dara kā akrobāti! Uzmet tīklu, ietin biezā jakā,» stāsta Inga. Ap 80% gadījumu Inga iet pie dzīvniekiem uz viņu mītnēm, jo maz ir tādu, ko var paņemt opā un atnest uz ambulanci. Piemēram, briežu tēva sterilizācija notika pie viņa «mājās». «Briedis bija kļuvis pārāk agresīvs seksuālajā uzvedībā un traumēja mātītes līdz brūcēm.»

Ko Inga izraksta, ja dzīvnieki jūtas grūtsirdīgi bez dzīvesdrauga? «Neteiksim, ka šajā jomā ietu slikti. Lūši dzimst un dzimst. Kalnu kazām arī laba produktiviāte. Žirafēm gan nekā, jo visi četri ir puiši.» Depresīvs bijis lauvu tēvs, kad Rīga kļuva par viņa mājām. Nu jau mēnesi viņam ir draudzene.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu