Latvieši rīkojas • IR.lv

Latvieši rīkojas

Latviešu pagaidu nacionālās padomes valde. Pirmajā rindā no kreisās: Kristaps Bahmanis (sekretārs), Jānis Rubulis (priekšsēdētāja biedrs), Voldemārs Zāmuels (priekšsēdētājs), Jānis Palcmanis (priekšsēdētāja biedrs), Kārlis Pauļuks (priekšsēdētāja biedrs). Otrajā rindā no kreisās: Vilis Siliņš, Oto Nonācs, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Eduards Laursons. 1917. gada beigas. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Valkā dibinātā Pagaidu nacionālā padome piesaka autonomu un apvienotu Latvijas valsti

Petrogradā 1917. gada rudenī bija notikušas jau vairākas apspriedes par centrālas latviešu organizācijas dibināšanu. Īstenot šos plānus izdevās novembra pašās beigās.

29. novembris (16. novembris pēc vecā stila). Valkā, kas pēc Rīgas krišanas vācu rokās bija kļuvusi par latviešu sabiedriskās un politiskās dzīves centru Latvijā, sasauktajā politisko partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju sanāksmē nodibināja Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP). Runājot tā laika pilsoniskās preses vārdiem, tā bija sasaukta vispārnacionālo un politisko jautājumu noskaidrošanai un realizēšanai. Par LPNP vadītāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuelu. Valdē darbojās arī literāti Jānis Akuraters un Kārlis Skalbe. LPNP pirmā sesija ilga četras dienas, un svarīgākos lēmumus pieņēma tās noslēgumā.

Pirmajā vakarā savstarpēji diskutējot, sanāksmes dalībnieki nolēma aicināt LPNP veidošanā piedalīties arī latviešu lieliniekus, kas Vidzemes Zemes padomē veidoja vairākumu, taču viņi atteicās. Tam tēlainu vērtējumu 30. novembra sēdē deva Kārlis Skalbe, norādot — mums vairāk darīšanas ar sabiedrotajiem nekā ar lieliniekiem, jo «lielinieki nodod mūs vācu varā, lai vācieši apēstu mūs ar visām pastalām». Šajā sēdē liela daļa klātesošo runāja par Latvijas nākotni — par nepieciešamību sasaukt Satversmes sapulci un par Latvijas apvienošanu, iekļaujot tajā Vidzemi, Latgali un Kurzemi, un par to, ka tautai plebiscītā jāizlemj, ar ko kopā veidot nākotni — Vāciju, Krieviju vai pat radīt federālu valsti kopā ar igauņiem un lietuviešiem. Kā lielākais šī brīža risks piesaukta Latvijas sadalīšana, tāpēc esot jāvēršas pie visas pasaules ar protestu pret Kurzemes pievienošanu Vācijai.

Nākamajā dienā diskusijas turpinājās. Jānis Zālītis savā runā uzsvēra, ka Latvija varot iet kopā tikai ar demokrātisku Krieviju, taču jebkurā gadījumā Latvijai jāpiedalās gaidāmajā miera konferencē, jo varot iznākt tā, ka abām pusēm izdevīgi būs dot mums patstāvīgu valsti. Tāpēc Nacionālajai padomei jāproklamē autonoma, apvienota Latvija — lai pasaule zina, ko mēs gribam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu