Latvietis ir visēdājs, kam garšo gan labi izcepta karbonāde, gan suši un citi tālzemju gardumi. Tomēr aizvien pieaug interese par bioloģisku, tepat Latvijā audzētu pārtiku. Kur pie lauku labumiem, kas silda ne tikai vēderus un sirdis, bet arī Latvijas ekonomiku, tiek modernie pilsētnieki?
Vietējo ābolu bļoda, ko piepildījis kāds no kolēģiem, rudenī rotā daudzu biroju galdus. Latviešiem patīk ne tikai rosīties savā dārzā, bet arī dalīties ar to, kas izaudzis. Dāvināt mīļākās zaptes burciņas un atnest draugam paša izaudzētu ķirbi. Tomēr tieši ar āboliem, izrādās, dalāmies visbiežāk. Britu pētniece Džoanna Storija (Joanna Storie) izpētījusi, ka 83 procenti no tiem, kuri paši audzē ābolus, tos arī dāvā citiem. Pētniece, kura gandrīz desmit gadus dzīvo nelielā ciematā Austrumlatvijā un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē studē doktorantūrā, uzstājās ar priekšlasījumu par mazdārziņu kultūru Latvijā starptautiskā konferencē Alternative Food Supply Networks in Central and Eastern Europe.
Intensitāte, ar kādu latvieši savos piemājas dārziņos nodevušies pārtikas audzēšanai, bija tas, kas viņu, pārceļoties uz Latviju, pārsteidza visvairāk. Savs dārzs nav tikai izdzīvošanas stratēģija — tā ir sena tradīcija. Lielbritānijas iedzīvotājiem zināšanas par to, kā izaudzēt dārzeņus un augļus pašiem, zudušas jau pirms Otrā pasaules kara. Mūsdienās vairs tikai retajam ir priekšstats par to, stāsta pētniece.
Toties Latvijā mazdārziņu kustība ir ne tikai izplatīta, bet arī salīdzinoši viegli pieejama. Viņa pati pie zemes pleķīša netālu no mājām tikusi, pavaicājot vietējā pašvaldībā, un neapstrādātas zemes reģionos ir daudz. Pie sava dārziņa var tikt arī galvaspilsētā. Informācija par brīvajām dārziņu platībām pieejama pašvaldības mājaslapā.
Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas līkņāt gar tomātu stādiem kopš agra pavasara, nevis iegādāties tos tuvējā lielveikalā, ir dažādi. Ģimenē pārmantotās tradīcijas. Vēlme uzturā lietot kvalitatīvu pārtiku ar izsekojamu izcelsmi. Čehu pētniece Lūcija Sovova, kura pētījusi urbānās dārzniecības tendences vienā no lielākajām Čehijas pilsētām Brno, to nosaukusi par tomātu indikatoru — tieši tomāti ir viena no kultūrām, ko cilvēki visbiežāk izvēlas audzēt paši, jo gluži vienkārši šādi audzētu dārzeņu garša ir daudz labāka nekā veikalā nopērkamajiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.