Par tiem, kuri nepakļāvās • IR.lv

Par tiem, kuri nepakļāvās

1
Latvijas armijas leitnanta, Kureļa grupas bataljona komandiera Roberta Rubeņa bunkura istabas rekonstrukcija. Foto — Gunita Nagle
Gunita Nagle

Pretošanās kustības vēstures apzināšanās ir cieši saistīta ar nācijas pašapziņu. Tā uzskata Ugāles uzņēmējs Andrejs Ķeizars, kurš izveidojis muzeju Rubeņa bataljonam. Latvijai tās simtgadē viņš kopā ar citiem kurzemniekiem gatavojas dāvināt pilnveidotu Nacionālās pretošanās muzeju

Zemnīca, paslēpta Usmas mežos netālu no Ilziķu ezera, ir tumša un auksta. Tajā ir tik vien kā koka galds, divstāvu gulta un karogs pie sienas. 1944. gada rudenī no šīs barakas 27 gadus vecais leitnants Roberts Rubenis komandēja paša izveidoto bataljonu. 650 vīru, kuriem bija jākļūst par daļu no atjaunotās Latvijas valsts armijas. Kad 1944. gada 14. novembrī ģenerāli Jāni Kureli, kurš mēģināja veidot šo armiju, un viņam pakļautos karavīrus Puzē arestēja, rubenieši nolēma nepadoties un turpināja kaujas līdz pat 9. decembrim. Rubenis gūto ievainojumu dēļ mira, bet viņa karavīri Kurzemē vēl mēnešiem un daudzi pat gadiem ilgi pretojās okupācijas varām, cerot uz Latvijas Republikas atjaunošanu.

Šo cilvēku nepakļaušanās iedvesmoja Ugāles uzņēmēju Andreju Ķeizaru pētīt pretošanās kustības vēsturi Kurzemē. Dibinājis Roberta Rubeņa fondu, viņš ar tā palīdzību Kurzemē ir izveidojis trīs nacionālās pretošanās kustības piemiņas vietas: Roberta Rubeņa bataljona muzeju Ugālē, Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā, kura telpas pašlaik remontē, un bunkuru Rubeņa rotas apmetnes vietā.

Ne krievus, ne vāciešus

«Nekā es nezināju,» Ķeizars atzīstas, kad jautāju, vai 90. gadu sākumā, kad viņš ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz Ugāli, bija kaut ko dzirdējis par Rubeņa bataljonu. Lai gan Andrejs Ķeizars ir vēsturnieks, 80. gados vadīja Latvijas Nacionālo bibliotēku. Taču tad ar sievu un trim bērniem nolēma atgriezties mātes un tēva dzimtajās vietās Kurzemē, lai kļūtu par zemnieku. Bija sailgojies pēc vienkāršas lauku dzīves.

Vairākus gadus mēģināja iztiku gādāt ar aitu ganāmpulku, tad nomāja mežu, līdz izveidoja uzņēmumu Līcīši un partneri, kas klāj skaidu jumtus. Strādājot Usmā un Ugālē, saausījies no vietējiem stāstus par Rubeņa bataljonu un sācis par to interesēties.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu