Godprātīgi izdarīt savu darbu — tā nav pārcilvēcīga prasība, bet diemžēl paviršība un nolaidība piepēdo ikdienu visriņķī. Reizēm vienkārši kaitina kā ļodzīgas trotuāra plāksnes tikko pabeigtā ielas remontā. Citreiz cena ir briesmīga. Kā pirms četriem gadiem sabrukušajā Zolitūdes veikalā Maxima, kura būvniecības kļūdas bija iespējams pamanīt un novērst desmitiem reižu, bet… neviens to neizdarīja. Tagad jau gandrīz divus gadus apsūdzētie pavada tiesas procesā, kas virzās gana raiti — kā intervijā atzīst prokurors, procesa nevilcināšanas ziņā šo varot uzskatīt par paraugprāvu. «Visi izpilda savu pienākumu pēc labākās sirdsapziņas.» 54 mirušos tas, protams, vairs nepiecels, bet gribas cerēt, ka atmodusies sirdsapziņa pasargās no citām nelaimēm.
Par tiesām un godaprātu turpināšu. Kādus zaudējumus Latvijai nodara ļaunprātības maksātnespējas procesos, esam stāstījuši jau agrāk. Taču šajā žurnāla numurā sākam publicēt apjomīgu pētījumu, kas pirmo reizi sistemātiski izvērtē visus krīzes laikā un pēc tās notikušos maksātnespējas procesus. Mērķis — izplūdušo atbildību padarīt konkrētu. Jo apšaubāmos vai klaji nelikumīgos lēmumus ir pieņēmuši konkrēti tiesneši. Lai problēmu atrisinātu, tā skaidri jānosauc vārdā. Tāpēc, izmaļoties cauri simtiem spriedumu, esam izsijājuši to tiesnešu vārdus, kuri visbiežāk atkārtojas aizdomīgos maksātnespējas procesos.
Neviens tiesu nams Latvijā nav iebrucis, taču Temīdas tempļa sijas ir vietām sapuvušas. Ja nauda spiežas cauri, bojājot pašus tiesiskuma pamatus, kaitējums nav tik uzskatāms kā dzelzsbetona gruveši un kapu kopiņas, bet tā ir reāla drošības krīze.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.