Braucot pa Liepājas šoseju cauri Babītei, pie Vālodzēm daudzi auto nobremzē. Milzu mašīnas kausā stāv Kristaps Porziņģis, Mairis Briedis un Aļona Ostapenko, nogāzuši no kājām Melno bruņinieku. Salmu Lāčplēsim atliek tikai noskatīties. Kaut ko tādu ieraugot, nevar nespiest pa bremzēm. Neba nu tiešām mūsu slavenākie sportisti stundām ilgi stāv iekrāvēja kausā, lai sveiktu garāmbraucējus Latvijas Republikas dzimšanas dienā? Nē, tie ir tikai pārģērbti manekeni. Taču bildes ar sportistu tēliem sociālajos tīklos iegūst daudzus «Patīk». Savukārt Gints Timoško un viņa kolēģi, kuri sagatavo apsveikumus, saņem daudzus «paldies».
Labo atsauksmju dēļ Gints jau otro gadu vismaz astoņos dažādos gada svētkos sveic visus, kas pa Liepājas šoseju brauc garām viņa vadītajam uzņēmumam Trimen Tractors. Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības tehnikas tirdzniecību, vismaz 90% tiek importēti un eksportēti. Latvijā reklāmu nevajag, apsveikumiem ceļmalā nav nekāda sakara ar uzņēmuma darbu. «Kad pirms diviem gadiem pārcēlāmies uz šejieni, pirms Ziemassvētkiem joka pēc ar pacēlāju 14 metru augstumā pacēlām ar spuldzīšu virtenēm izrotātu eglīti. Kad tumsā brauca garām, izskatījās, ka eglīte karājas gaisā. Tas bija vienkārši joks. Mēs te visi ar humora izjūtu,» Gints pastāsta, kā viņš kopā ar astoņiem kolēģiem izveidoja pirmo sveicienu svētkos. «Pēc dažām dienām pienāca elektroniskā vēstule no kādas sievietes ar vārdiem, cik ļoti šis nelielais sveiciens viņu ir aizkustinājis. Pastāstīja nedaudz par sevi — viņa katru dienu ar autobusu brauc garām mūsu placim uz darbu maizes ceptuvē. Tādiem vienkāršiem cilvēkiem, kuri pa Liepājas šoseju ik dienu dodas uz darbu, mēs izlēmām sagādāt nākamos apsveikumus.»
Jau otro gadu ceļmalā ir sveicieni Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Ziemassvētkos, Valentīna dienā, Sieviešu dienā, 1. aprīlī, Māmiņu dienā, Jāņos, 1. septembrī. Šogad arī Visu svēto dienas vakarā garāmbraucējus baidīja vēja pluinīts spoks. Sociālajos tīklos un Trimen Tractors elektroniskajā pastkastītē ir tik daudz pateicību, ka Gints apsveikumu sagatavošanu uztver kā atbildību. Līdz šim visvairāk atsauksmju bija pēc 8. marta, kad Trimen Tractors mehāniķi autobusu pieturā, kas atrodas netālu no viņu darbavietas, sagaidīja pirmo satiksmes autobusu pulksten 5.20, un katrai pasažierei uzdāvināja ziedus. «Viņām, kuras piecos sešos no rīta brauc uz darbu, ir pilnīgi vienalga, kāds šiem svētkiem ir politiskais fons. Viņas vēlas mazus svētkus. Kāda vecāka sieviete, saņēmusi puķes, apraudājās,» stāsta Gints.
Viņš parasti ir idejas autors, tās īstenošana esot mehāniķu rokās. «Kad viņiem pastāstu, ko gribu, viņi parasti smagi nopūšas. Taču, kad pieķeras darbam, uztaisa labāk, nekā biju domājis. Mēs šo darbu izbaudām,» paskaidro Gints.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.