Kopš ASV prezidents ir Tramps, humors viņpus dīķim uzplaucis kā rožu krūms — skaists un dzēlīgs. Turpretī pie mums — jo tuvāk vēlēšanas, jo krasāk jūtams politiskā humora trūkums nācijas asinsainā. Patiesībā ir tik traki, ka paši politiķi jau sāk aizpildīt tukšumu.
Šī nedēļa tam spilgts piemērs. Kamēr ASV īpaša izmeklēšana cītīgi vāc pierādījumus Krievijas ietekmei uz ASV prezidenta vēlēšanām, pēc pusgada darba nonākot jau līdz pirmajām apsūdzībām, Latvijā parlamentārā izmeklēšana «oligarhu lietā» rūpējas par tautas izklaidi, pirmdien interneta tiešraidē piedāvājot sēdizrādi Buldozers gāzē atkal.
Atzīšos, pilnā apjomā to nenoskatījos, bet tviterī atradu šai izvēlei labu teorētisko pamatojumu rakstnieka Pētera Pūrīša ierakstā: «Iztaujāt Šleseru ir kā spēlēt šahu ar balodi. Viņš izmētās figūras, apkakās šaha dēli un aizlidos lielīties, cik pārliecinoši uzvarējis.» Tāpēc tiem, kas sēdizrādi neredzēja, lieti noderēs turpmākajās lappusēs atrodamā Rīdzenes sarunu pētnieces Indras Sprances reportāža no Saeimas un pat tāda kā ekspresintervija, ko izdevās izvilināt no Šlesera pa ceļam uz ēkas izeju.
Bet tiem, kas ir patiesi norūpējušies par Saeimas šova zemo līmeni, atgādināšu divas svarīgas atziņas. Pirmkārt, acīmredzamais — «oligarhu lietas» rezultātā Šlesers tomēr ierodas Saeimā tikai sniegt paskaidrojumus izmeklēšanas komisijai, nevis ikdienā kā deputāts bīda savas intereses. Otrkārt, pamatīgas pārmaiņas nekad nenotiek ātri. To šajā numurā eleganti atgādina arī vēsturnieks Gustavs Strenga, komentējot baznīcas reformāciju, kurai šonedēļ atzīmējam piecsimto gadskārtu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.