Ar Arno Jundzes darbu vēstures romānu sērijā tiek noslēgts tajā aptvertais laika periods — 20. gadsimts, bet ne visa sērija, jo vēl viens romāns kāda rakstnieka galvā un datorā tikai topot.
Sarkanajā dzīvsudrabā godprātīgi skarts viss deviņdesmito posms, sākot no 1990. gada Jaungada nakts līdz pat pēdējiem mirkļiem pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās. Atšķirībā no citiem sērijas darbiem tik kalendāriska precizitāte ievērota tikai šajā romānā, taču tā aptverami ierāmē aprakstītās norises konkrētā laikā.
Un kādas norises! Valsts atjaunošanas un veidošanās gadi izrādījās vērienīgi laikmetu grieži, kuru mērogu un skarbumu iepriekš nemaz nevarēja apjaust. Romāna tēlu (sastopam jaunu ārsti, Breša zemnieku un Polijas tirgus braucēju, pirmo komercveikala turētāju, kolhoza ciemata un viensētu iemītniekus, lauku čaļus, mentus un drošībniekus, VDK kadrus un viņu vadītu urrāpatriotu un naudas atmazgātāju — jaunizceptu politiķi, pēdējo nacionālo partizānu, kurš pusgadsimtu slēpies mežā, trimdas latviešus, mūsdienās jau gandrīz izgaisušo lauku māmuļu ar gotiņu, padomju armijniekus, ezotēriķus un vēl, un vēl) un atainoto norišu daudzveidīguma ziņā Jundze savam vēstījumam izvēlējies Andreja Upīša cienīgu episku mērogu, tāpat grāmatas apjoms ir mūsdienu latviešu romānam patiesi neticams — pāri par 450 lappusēm. Katra tēla dzīvei romānā varam izsekot desmitgades nogrieznī, atsevišķie stāsti kopā veido blīvi punktētu plakni.
Turklāt ieceres īstenošana autoram, šķiet, rakstīšanas gaitā nav apnikusi un viņš atdevīgi dzīvojis pats savas radītās realitātes valgos. Darbam, kurā, iespējams, tieši visiem zināmas klišejas līdzējušas rekonstruēt 90. gadu gaisotni, tas nācis tikai par labu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.