Mums ir kopīga nākotne • IR.lv

Mums ir kopīga nākotne

Franss Timmermanss. Foto — Alise Šulca, Picture agency
Aivars Ozoliņš

Par Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu mēdz teikt, ka viņš atbildot par visu, ko dara Komisija. Ir bija iespēja viņu intervēt, kad Timmermanss ieradās uz Rīgas konferenci. Saruna notika divas dienas pirms Katalonijas neatkarības referenduma, taču arī pēc tā EK atkārtoja viņa intervijā teikto — ka šis ir Spānijas iekšējs jautājums. Citādi ir ar Poliju, kuras valdības vēršanās pret tiesu neatkarību apdraudot visai Eiropai fundamentāli svarīgo likuma varu.

2015. gada februārī jūs Saeimā teicāt, ka notiek likuma varas regress, pieaug ksenofobija, antisemītisms, islamofobija. Un paziņojāt: «Mums ir jānoliek likuma vara Eiropas diskusiju priekšplānā un centrā, jo, ja tā nebūs, mums nebūs nekā.»
To runāju es, nevis [Francijas prezidents Emanuels] Makrons! (Smejas)

Kas, jūsuprāt, mums Eiropā ir pašlaik, divarpus gadus vēlāk?
Ja jūs būtu man vaicājis pirms pusotra gada, es joprojām būtu lielākoties pesimistisks. Tagad noskaņojums ir mainījies. Tas nenozīmē, ka visas problēmas ir atrisinātas. Taču ir jauna mērķa izjūta. Domāju, ka sākuma punkts bija Bratislavas deklarācija, kad dalībvalstis [2016. gada septembrī pēc britu referenduma] sanāca kopā un pateica — mums ir kopīga nākotne, vēlamies tās labad strādāt. Domāju, arī [Donalda] Trampa ievēlēšana satuvināja eiropiešus izpratnē, ka viņu likteņi ir pat vairāk saistīti nekā agrāk. Un, protams, ekonomika atgūstas, visās dalībvalstīs ir izaugsme, bezdarbs samazinājies visur. Mums pamatā izdevās tikt galā ar bēgļu krīzes sliktākajām izpausmēm, kādas bija 2015. gadā. Tas viss ir iemesls mazliet lielākam optimismam. Un, protams, vēlēšanas Austrijā, Nīderlandē, Francijā un Vācijā neradīja populisma revolūciju, ko daži bija pareģojuši.

Kas pašlaik ir lielākās problēmas un lielākie izaicinājumi Eiropas Savienībai?
Fundamentāls izaicinājums, kas pašlaik ir ikvienā sabiedrībā, — cilvēki, īpaši vidusšķiras cilvēki, ir zaudējuši sajūtu, ka mēs jo-projām kontrolējam savu likteni. Tās ir krīžu, globalizācijas un nedrošības sekas. Arī fiziskas nedrošības — ko krievi dara ar Zapad, kas notiek ar terorismu, vai spējam risināt migrācijas krīzi. Bet [finanšu] krīzes sekas bija, kad ienākumu nevienlīdzība Eiropas sabiedrībās pieauga. Tāpēc, manuprāt, nacionālo valdību un arī Eiropas kopīgais fundamentālākais uzdevums ir atgūt kontroli pār mūsu likteņiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu