Jāanalizē no A līdz Z • IR.lv

Jāanalizē no A līdz Z

2
Inguna Sudraba. Foto — LETA
Aivars Ozoliņš

Jūlijā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija oligarhu lietā pirmdien sanāca aiz slēgtām durvīm. Deputāti nolēma aicināt Rīdzenes sarunu dalībniekus Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu sniegt liecības komisijai. Uzreiz pēc sēdes komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba Ir izskaidroja, kāpēc uzskata — pērn decembrī izbeigtās «oligarhu lietas» izmeklēšanas kvalitāti var izvērtēt tikai īpaša, jauna kriminālprocesa ietvaros.

Komisija nolēma aicināt liecināt Lembergu un Šleseru. Ko vēl?
Nākamajā sēdē aicināsim SAB un Drošības policijas pārstāvjus par tēmu — iespējamais apdraudējums valsts drošībai saistībā ar publiskajā telpā esošo informāciju, ko oligarhi runā. Svarīgs uzdevums komisijai ir par Satversmes iespējamajiem pārkāpumiem, tāpēc uzrunāsim arī Satversmes tiesas tiesnešus. Komisijai svarīgs ekspertu viedoklis, [pat ja] viņiem krimināllieta nav pieejama. Kad būsim uzklausījuši ekspertus, tad nolēmām uzaicināt galvenos «figurantus» oligarhu sarunās un kā pirmo Aināru Šleseru novembrī. Bija arī pārdomas, ka jāaicina ar Dienas medijiem saistītie žurnālisti vai [sarunās] piesauktie žurnālisti, arī tās personas, kuras saistītas ar Rīgas Tirdzniecības ostu, bet šobrīd vēl nepasakot ne secību, ne konkrētus vārdus.

Pēc iepriekšējās sēdes secinājāt, ka «šī kriminālprocesa Nr.16870000911 pirmstiesas stadijas kvalitāti var izvērtēt tikai īpaša, jauna kriminālprocesa ietvaros, kurā tiek vērtēta gan operatīvo, gan izmeklēšanas darbību kvalitāte». Par ko ierosinātu šādu kriminālprocesu?
Komisijas mandāts būtībā ir tikai vērtēt krimināllietu. Iepazīstoties ar tās materiāliem, ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem var atbildēt tikai tad, ja pārzina visu operatīvo lietu, izstrādes metodes, izmeklēšanas specifiku. Es redzu darbības, kuras ir veiktas, bet man nav izmeklētāja vai prokurora zināšanas par to, kādas darbības vajadzēja veikt. Gan izmeklētāji, gan prokurori mums stāsta, ko viņi ir darījuši, bet neviens jau nestāsta, ko vēl vajadzēja izdarīt, kas nav izdarīts. Ja pierādījumi nav pietiekami, bet ir pārliecība sabiedrībai, ka iespējami noziegumi ir notikuši un par to sods nav saņemts, tad atstāt neizmeklētus noziegumus — tas jau tagad ir radījis iespaidu uz Latvijas tēlu, uz tiesībsargājošo institūciju prestižu. Šādus jautājumus nedrīkst atstāt neatbildētus. Vai tas ir kriminālprocess vai resoriska pārbaude — tas būtu prokurora izlemšanā. Bet es uzskatu, ka tam jāizveido īpaša izmeklētāju grupa no dažādām iestādēm, piemēram, Iekšlietu ministrijas Iekšējā drošības biroja, Drošības policijas, lai būtu lielāka uzticamība, maksimāla profesionalitāte. Protams, grupa ir jāvada prokuroram, jo tikai prokurors var celt apsūdzību. Bet tas pamats būtu amatpersonu bezdarbība.

Kurš Krimināllikuma pants?
319. pants — par amatpersonu bezdarbību. Ir svarīgi saprast, kāpēc tā noticis un varbūt vēl tiek atrasti veidi — tās papildu darbības, kas nebija izdarītas —, lai iegūtu tomēr pilnīgus pierādījumus apsūdzības celšanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu