Apliecināt patiesību — tā savu misiju intervijā formulē krievu kinorežisors Andrejs Zvjagincevs, kura filma Nemīlestība pieteikta Oskaram. Caur traģisku stāstu — bērna pazušanu — tā atklāj egoisma un vienaldzības sagrautas attiecības ģimenē un sabiedrībā. Nemitīgā ziņu straume, kurā ik dienu sastopamies ar noziegumiem, katastrofām un kariem, rada daudzos pārsātinājumu un apātiju, no kuras spēj atmodināt tikai dziļš satricinājums. Patiesība. Tāda, kuru turpini redzēt, pat novēršot skatienu.
Žurnālistikas un mākslas pasaules ir dažādas, bet arī žurnālistikas pienākums ir liecināt patiesību. Par šo pienākumu dažādos veidos runājam arī šajā žurnālā.
Vāka stāsts par Latvijas Radio pēkšņo vadības atlaišanu aktualizē jautājumu, kas gruzdējis gadiem, bet kopš Rīdzenes sarunu publiskošanas uzmetis liesmu — vai politiķiem izdosies «sakārtot» sabiedrisko mediju?
Krievijas ekonomikas guru Sergejs Gurijevs, kurš kritis Kremļa nežēlastībā un tagad strādā ERAB, intervijā kā būtisku risku ieslīdēšanai autoritārisma grāvī piesauc mediju pakļaušanu un rosina iet tālāk par vienkāršu prasību atklāt mediju īpašniekus — viņš iesaka aizliegt tiem piedalīties citās uzņēmējdarbības jomās, lai mediji nekļūtu par instrumentu biznesa vai politisko interešu kārtošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.