Jauns monētu komplekts - veltījums dzejniekam Eduardam Veidenbaumam • IR.lv

Jauns monētu komplekts – veltījums dzejniekam Eduardam Veidenbaumam

3
LB monēta - veltījums dzejniekam Euardam Veidenbaumam. Publicitātes foto

Latvijas Banka ceturtdien, 5. oktobrī, izlaiž izcilajam latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1867–1892) veltītu unikālu kolekcijas monētu komplektu.

Divas monētas komplektā veido stilizētu briļļu atveidu. Katras sudraba monētas nominālvērtība ir 2,5 eiro.

Kolekcijas monētu komplekta “Eduards Veidenbaums” grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.

Monētu komplekts izgatavots Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Uz vienas monētas priekšpuses redzams mākoņu attēls ar Eduarda Veidenbauma paraksta faksimilu un dzejoļa rindu “Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet…”. Otras monētas priekšpusē redzams mākoņu attēls ar dzejoļa rindu “Tur tālumā, kur ziemas nepazīst”.

Abu monētu aizmugurē attēlota horizontāla josla ar cilvēka pēdām sniegā.

Saskaņā ar mākslinieka Arvīda Priedītes ieceri abas monētas komplektā veido stilizētas brilles, kas asociējas ar Eduarda Veidenbauma tēlu, kādu to pazīstam no vienīgās autentiskās fotogrāfijas, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.

Kolekcijas monētu komplekts veltīts izcilā dzejnieka 150 gadu jubilejai. Dzejnieka talanta spēks viņa dzīves laikā palika plašākam lasītāju lokam nezināms, bet ar gadiem tas ieguva nozīmīgu vietu latviešu dzejā. 19. gadsimta nogalē tapusī dzeja saglabājusi pārsteidzošu aktualitāti – to zina no galvas un citē, ar Eduarda Veidenbauma radītajiem tekstiem top muzikālas kompozīcijas arī 21. gadsimtā. “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Domāju es domas dziļas” un vēl citas viņa dzejas rindas atpazīst ne tikai literatūrvēsturnieki – tās joprojām ir ikdienas apritē.

Kolekcijas monētu komplekts “Eduards Veidenbaums” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Komplekta maksimālā tirāža – 3000 eksemplāru.

Komplekta cena Latvijas Bankā – 80 eiro. To no 5. oktobra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv (adrese: https://www.e-monetas.lv).

Komentāri (3)

Sskaisle 04.10.2017. 15.39

Mani ļoti interesētu profesionāļu viedoklis – Raups Nacionālo Dārgumu raidījumā par Dzejas dienām saka, ka viņš priecājoties, ja viņa dzeju nesaprotot , jo tas nozīmējot, ka lasītājs tiek spiests domāt. Man tā nav. Ja nesaprotu – padodos un lieku grāmatu nost. Tieši tāpat ar prozu – ja īsti nepatīk – spiežu sevi lasīt un pabeigt, lai saprastu – kas nepatīk, kāpēc nepatīk, bet ja gadās, ka lasu un lasu un tā arī nepaliek skaidrs, ko autors vēsta , tad gan es lieku nost un ar domāšanu par nesaprotamo sevi neapgrūtinu.
Vēl mani interesētu , ko domā citi – gan rakstītāji, gan lasītāji – RS mājas lapā ir minēti ap 100 dzejnieki, apmēram tikpat daudz dzejnieku mums ir, kuri nav minēti RS mājas lapā, bet … alga viena, kuru valsts finansētu izdevumu – Domuzīmi, Kontekstu, Satori , Punctumm veru vaļā – visur priekšā vieni un tieši paši dzejnieki – sākot ar Eipuru un Auziņu un beidzot ar Ostupu un Langu. Tas tā kā normāli jums šķiet? Es to uztveru kā jaunos vecos padlaikus

0
0
Atbildēt

0

Norsjo 04.10.2017. 15.08

Kā tā sanācis, ka atjaunotajā Latvijā dzejniekam atņēma un tā arī neiedeva ielu, kura varētu saukties viņa vārdā? Laikam jau tiešām arī šai varai viņš ir gana neērts….:)

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Raits Eglitis 04.10.2017. 15.38

    Nū – mums dzejnieku liels bars, bet pie siles vien daži – labi – lai neatkārtotos – iekopēšu , ko jau šorīt rakstīju par dzejniekiem.

    Sāku lasīt cerību pārpilna, bet … atkal nekā. Vai tiešām literāti ir spējīgi tik vien kā kaut ko atgremot ? Mēs lasītāji paši visur ejam un paši visu redzam un mums atstāsti nav vajadzīgi. Idejas, pārdomas, vislabāk provocējošas un sarunu raisošas ir tas, ko es gaidīju no virsraksta par Dzejas dienām un zemapziņu.
    Pirmkārt, beidzot ir noticis tas, ko es visu laiku gaidīju – SKAN DZEJA – un šeit es domāju Veidenbauma dzeju. Man joprojām žēl , ka Vācieša un Raiņa&Aspazijas jubilejas pagāja bez viņu dzejas , bet labāk vēlu nekā nekad.
    Radio Klasika šorīt atkal RV1.Ģ meitene skaitīja savu Veidenbauma dzejoli un stāstīja savas domas par to – vai kā arī mēdz teikt – kā viņa par šo dzejoli jūtas. Man patika, man bija interesanti, man bija labi, man bija tā sajūta – atkal no reklāmas -tekstiem – tu sen to biji pelnījusi. Manuprāt, sabiedriskajos medijos dzejai būtu jāskan biežāk un tieši tā kā radio šobrīd – gan klasika, gan laikmetīgā dzeja.
    Vēl – ļoti ļoti gribētu sarunas par dzeju, par literatūru vispār. Bet ne tās glumās bļodlaižu , kur viens otru gļēvi slavina, bet tādas, kurās runā profesionāļi, tādi kuri nebaidās pateikt viedokli, kas ir pretējs siles pasludinātājiem.
    Dievinu Orfeja sarunas radio – kur izskan šie vārdi – es nepiekrītu, es domāju pavisam pretēji utt. Un tam – es nepiekrītu vai piekrītu – vienmēr ir pamatojums.
    Vakardien zdf mediatēkā noklausījos interviju ar bijušo VFR kancleru Helmutu Šmitu. Viņš saka, ka demokrātija bez domstarpībām un bez kompromisiem nav iespējama. Pārfrazējot – es secinu, ka Latvjas publiskajā literatūras lauciņā nav demokrātijas – ir tikai viens viedoklis , ka visi , kuriem ir laime publicēties ir ģeniāli un ka viss, ko viņi publicē ir ģeniāli. Nu labi – gandrīz ģeniāli.
    Kaut kā biju iedomājusies, ka jaunie dzejnieki par to varētu kaut ko teikt, kaut ko domāt utt. Bet – kā atkal mēdz teikt – pagribēji un pārgāja.
    http://www.punctummagazine.lv/2017/10/04/par-dzejas-dienam-un-zemapzinu/

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu