Šrēders, VDK aģents un citi vācieši Krievijas biznesā • IR.lv

Šrēders, VDK aģents un citi vācieši Krievijas biznesā

8
Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders. Foto: Reuters/LETA

Piektdien, 29.septembrī, bijušo Vācijas kancleru un sociāldemokrātu partijas līderi Gerhardu Šrēderu droši vien apstiprinās Krievijas naftas koncerna “Rosņeftj” direktoru padomē. Visticamāk, viņš turpmāk kļūs par tās vadītāju, informē Krievijas ziņu aģentūras.

Ziņa par Šrēdera ciešākām saitēm ar Kremļa kontrolēto biznesu raisīja kritiku Vācijā. Taču viņš nav vienīgais tāds no Vācijā zināmiem cilvēkiem, kuri kļuvuši par Krievijas uzņēmumu vadītājiem. “Deutsche Welle” apkopoja informāciju par citiem Vācijas politiķiem, kuri piedalās Krievijas lielu uzņēmumu vadībā.

Jau ziņots, ka Šrēdera karjera Krievijas uzņēmumos sākās uzreiz pēc tam, kad viņš 2005.gadā atstāja Vācijas valdības vadītāja amatu. Sākumā viņš vadīja “Nord Stream AG” novērotāju padomi, vēlāk arī Krievijas gāzes uzņēmuma “Gazporm” akcionāru komiteju, kas nodarbojās ar  “Nord Stream” gāzesvada izbūves jautājumiem, lai gāzi pa Baltijas jūras dibenu nogādātu no Krievijas uz Vāciju. Šrēders savā autobiogrāfijā raksta, ka šo amatu ieņemt viņu pierunājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 2016.gadā Šrēders jau vadīja “Nord Stream 2” direktoru padomi, kas nodarbojās ar gāzesvada jauno atzaru izbūvi. Abus šos amatus Šrēders saglabā arī šodien.

Vācijas kanclere Angela Merkele par Šrēdera izvēlēm teica, ka tas, “ko dara Šrēdera kungs, nav pieņemami”. Viņa norādīja, ka Šrēdera rīcība grauj Eiropas Savienības sankciju politiku pret Krieviju, jo koncerns “Rosņefjt” iekļauts to uzņēmumu sarakstā, pret kuriem pēc Krimas aneksijas vērstas sankcijas.

No “Stasi” līdz Krievijas koncernam

Vēl viens Vācijas pārstāvis “Nord Stream” ir bijušais VDR ārējās izlūkošanas speciālists un toreizējās Valsts drošības ministrijas (Stasi) darbinieks Matiass Varnings (Matthias Warnig). 1990.gadā viņš kļuva par “Dresdner Bank” darbinieku un pirmais saņēma ārvalstu bankas darbības licenci Sanktpēterburgā, kurā tobrīd vienā no pilsētā vadošiem amatiem atradās Putins. Pēc oficiālās versijas, abi iepazinušies tikai tad, lai gan mediji, atsaucoties uz Varninga bijušajiem dienesta biedriem, apgalvo, ka pirmais kontakts ar Putinu Varningam bijis Drēzdenē 1989.gadā, kad abi vēl bija specdienestu darbinieki.

Kopš 2000. gadu vidus Varnings Krievijas biznesā kļūst arvien redzamāka figūra un pakāpeniski nonāk lielo uzņēmumu vadībā. No 2003. līdz 2015.gadam viņš bija bankas “Rossija” novērotāju padomes loceklis. Banku kontrolē Putinam pietuvināti uzņēmēji Jurijs Kovaļčuks un Nikolajs Šamalovs. Vēlāk Varnings ieņēma “Nord Stream AG” izpilddirektora amatu, tagad viņš ir “Nord Stream 2” direktors. Bijušais VDR drošībnieks darbojas arī Krievijas bankas VTB novērotāju padomē, “Rosņeftj” un “Transņeftj” direktoru padomēs, kā arī vada līdzīgu padomi alumīnija koncernā “Rusal”. 2012. gadā Putins Varningu apbalvoja ar Goda ordeni “par īpašiem nopelniem divpusējo attiecību attīstīšanā ar Krieviju”.

Bijušie no “E.on”, “Deutsche Bahn” un Vācijas bankas

Krievijā strādā arī vairāki lielu Vācijas korporāciju bijušie vadītāji. Viens no viņiem ir Burkhards Bergmans (Burckhard Bergmann), kurš vadīja Vācijas enerģētikas uzņēmumu “E.on-Ruhrgas” un bija neatkarīgs direktors Krievijas “Gazprom”. No 2008. gada viņu iekļāva “Novateka” direktoru padomē, bet 2011. gadā Bergmans saņēma Krievijas Draudzības ordeni.

Krievijas dzelzceļa direktoru padomē kopš 2011. gada strādā bijušais Vācijas “Deutsche Bahn” vadītājs un tuvs Šrēdera draugs Hartmuts Mēdorns (Hartmut Mehdorn), kurš amatu Vācijā atstāja pēc skandāla par sistemātisku arodbiedrību aktīvistu izsekošanu.

Krievijā strādā arī bijušais Vācijas centrālās bankas priekšsēdētājs Ernsts Velteke (Ernst Welteke). No 2005. gada viņš darbojas Rostovas bankas “Centr-Invest” direktoru padomē.

Vēl viens Vācijas topmenedžeris Rons Zommers (Ron Sommer) kopš 2009. gada vada Krievijas sakaru operatora MTS direktoru padomi. Pirms tam Zommers no 1995. līdz 2002. gadam vadīja Vācijas telekomunikāciju gigantu “Deutsche Telekom”.

Krievijas MTS vadībā atrodas vēl viens vācietis – bijušais interneta pārlūka “T-Online” prezidents un “Deutsche Telekom” direktoru padomes loceklis Tomass Holtrops (Thomas Holtrop). No 2015. gada abiem MTS direktoru padomē pievienojās bijusī “Axel Springer Russia” ģenerāldirektore Regīna fon Fleminga (Regina von Flemming).

Komentāri (8)

west 28.09.2017. 20.54

Atšķirībā no vāciešiem ,mēs nekad neuzzināsim šeit šiverējošo VDK un FSB aģentu vārdus.
Protams, izņemot tos ,kuri paši lepni pieteicās.
Redzot to,ka Latvija mūžīgi atrodas ES lūzeru vidū bez it kā loģiska iemesla, tādu šeit ir ļoti, daudz. Galvenās sejas visi pazīstam vai nojaušam, bet pierādījumu nekad nebūs, jo mums nav īstu,neatkarīgu valsts drošības iestāžu.
Informācija varētu būt amerikāņiem vai britiem bet tie nekad ar to nedalīsies , lai tā nākamajās desmit minūtēs nenonāk Maskavā.

+4
0
Atbildēt

0

andrejs 28.09.2017. 13.12

Vācijas Brīvo demokrātu partija (FDP), kas, kā tiek prognozēts, kopā ar kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) un “zaļajiem” veidos nākamo valdības koalīciju, no jauna paudusi uzskatu, ka Vācijai ir jāakceptē Krievijas veiktā Krimas aneksija, lai uzlabotu saites ar Maskavu.
25. septembris, 16:25
“Krimas aneksijas sakarā nekas nav darāms, tāpēc mums ir jārod ceļš, kā tikt galā ar šo situāciju, lai tiktu rasts ilgtermiņa atrisinājums”, sacīja FDP līderis Kristiāns Lindners.
——————–
Žēl, ka Lindners nav sociķis vai populists, varētu nolamāt

+2
-2
Atbildēt

0

Sskaisle 28.09.2017. 20.36

visu zemju kapitālisti savienojieties !

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu