Uzvaras cena • IR.lv

Uzvaras cena

Angelas Merkeles sājais smaids pēc vēlēšanām ir saprotams — kaut arī par viņas partiju joprojām nobalsojusi lielākā daļa Vācijas vēlētāju, šis Kristīgo demokrātu apvienībai ir sliktākais vēlēšanu iznākums kopš Otrā pasaules kara. Foto — AP/LETA
© Der Spiegel

Kristīgo demokrātu apvienība (CDU) pirms četriem gadiem vēlēšanās svinēja apbrīnojami pārliecinošu uzvaru. Šogad aptaujas skaidri rādīja, ka to neizdosies atkārtot, tomēr tik liels balsu zaudējums tik un tā nebija gaidīts. Merkeles partija un tai piesaistītā Bavārijas Kristīgi sociālā savienība (CSU) ieguva par astoņiem procentpunktiem mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas ir savienības sliktākais rezultāts kopš Otrā pasaules kara beigām. Tagad, pēc vēlēšanām uzstājoties CDU galvenajā mītnē, kanclere atzina, ka arī viņa bija cerējusi uz labākiem rezultātiem. Tomēr sanākušie cilvēki apzinīgi skandēja: «Angi, Angi!»

Taču drīz visi atkal pieklusa. Vācijas karogu neviens nevēcināja. Situācija bija pavisam atšķirīga no 2013. gada, kad CDU politiķi pēc rezultātu paziņošanas spontāni vienojās uzvaras dziesmā. Šoreiz uz skatuves stāvošie prominentie Merkeles partijas biedri šķita pēkšņi atskurbuši no nepārliecinošajiem rezultātiem.

Merkele, visticamāk, paliks par Vācijas kancleri, un partijas «stratēģiskais mērķis», kā to dēvē viņa pati, ir ticis sasniegts. Taču maksa par to ir bijusi augsta. Vēlētāji ir smagi sodījuši pašlaik valdošās koalīcijas partijas, un arī Merkeles konservatīvie spēki zaudēja vairākus desmitus parlamenta mandātu. Viņas partijai to gan joprojām ir visvairāk: 246 no 709 vietām. Taču Bundestāgā tagad ievēlēta arī labēji populistiskā partija Alternatīva Vācijai (AfD), kam turklāt būs 94 vietas jeb trešā lielākā pārstāvniecība.

Šādos apstākļos Merkelei būs ārkārtīgi sarežģīti izveidot koalīciju, kas spētu stabili valdīt nākamos četrus gadus. Kas varētu stāties viņas vietā? Ņemot vērā partijas vājos rezultātus, šis jautājums droši vien parādīsies agrāk, nekā bija gaidīts iepriekš. Merkelei itin drīz jau varētu nākties partijas iekšienē risināt pārrunas par tās turpmāko virzību — un ne tikai CSU dēļ. Arī CDU jaunie un ambiciozie līderi, piemēram, Jenss Špāns varētu jautāt, kā partijai mainīties, lai tā atgūtu kādreizējo vēlētāju uzticības līmeni. Tāpēc vēlēšanas ir gan nesušas iespēju kanclerei turpināt darbu, tomēr līdzi nāk jautājums par viņas pēcteci.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu