Ķīlis: Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms • IR.lv

Ķīlis: Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms

16
Roberts Ķīlis. Foto: Sintija Zandersone, LETA

Raivja Dzintara priekšlikumam nav ekspertīzes pamatojuma, tā ir bezatbildīga politiskas konjunktūras izmantošana

Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, aģentūrai LETA sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Mainīt mācību valodu tikai uz latviešu valodu būtu “absolūts arhaisms” – jaunieši jau tagad mācās dažādās valodās, izglītības iestādēs faktiski praktizējot daudzvalodību, viņš teica.

“Nākt klajā ar tādu priekšlikumu, lai visi pārietu uz vienu valodu, ir dīvaini, jo, ņemot vērā, cik priekšlikums varētu būt neviennozīmīgi uztverts, ko Dzintars labi zina, priekšlikumam nav noteikta veida konsultāciju, ekspertīzes, pamatojuma, ka tas visiem skolēniem nāks par labu. Ja šāda argumenta, ka nāks par labu, nav, tad tā ir politiskas konjunktūras izmantošana. Un tas ir bezatbildīgi,” teica Ķīlis.

Viņš uzsvēra, ka Dzintaram un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam kopš pēdējā mēģinājuma aktualizēt valodas reformu izglītības iestādēs bijis pietiekami laika, lai rastu pētījumos balstītus pamatojumus šādas reformas nepieciešamībai. Pretējā gadījumā šādu soli varot vērtēt arī kā mēģinājumu “ģenerēt un celt reitingus”.

Ķīļa ieskatā skolas jau tagad labprātāk vēlētos mācību procesā izmantot vairāku valodu praksi. “Pasaulē virzās uz daudzvalodību izglītības sistēmā,” piebilda Ķīlis.

Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sacīja – ja četri Saeimas “Vienotības” frakcijā strādājošie “Kustības Par!” deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, Nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.

Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, teica Dzintars.

Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks ceturtdien.

 

Komentāri (16)

Austras koks 21.09.2017. 07.51

Vēl viens okupantu atbalstītājs pieslēdzās.

+9
-3
Atbildēt

0

andrejs 21.09.2017. 11.38

“Pasaulē virzās uz daudzvalodību izglītības sistēmā,” piebilda Ķīlis.

—————–

pasaule tāds pārāk plašs jēdziens, “izglītības sistēma” – tikpat plašs.

Vai konkrēti Vācijas vispārizglītojošās skolas pāriet uz mācībām vācu un turku(arābu) valodās?

+6
-1
Atbildēt

0

ierados 21.09.2017. 09.35

Vienkārši (vai klaji stulbi populiski) svaidīties ar okupantu atbalstītājiem neliecina neko labu latviešu atbalstam, drīzāk jau kaitē. Ķīlis neko nepasaka (sev par sliktu) kādā veidā notiks mācīšana skolās. Gribu pajautāt gudrajam kokam, vai viņš prot vienīgi un tikai latviešu valodu un ja nē, tad kālab nē? Vai nepatīk izolēta dzīve Amazones lietus mežos? Mēs visai drīz pārvērtīsimies par mazu, eksotisku, izolētu, unikālu kopienu ar savu seno valodu un primitīvo ikdienu, ko izdaiļo monumentāli tempļi – piramīdas. Mūsu dižumu pasvītros daži reti izcili indivīdi pāris – trīs reizes gadsimtā, līdzīgi kā etiops maratonists. Mēs varēsim tikai sapņot par pārtikušu, tiesisku valsti uz pašreizējās īstenības fona ar okupantu murgu pagalvī.

+2
-7
Atbildēt

9

    ierados > ierados 21.09.2017. 11.24

    Vai tu, baton, pēc čurāšanas rokas mazgā? Varbūt tu Ķīlim glāzes pildīji un maizītes smērēji nemazgātām rokām?

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    ierados > ierados 21.09.2017. 11.19

    “…tad uzreiz redzam,ka…”
    Kāda kuram redze. Ar vārdiem (valodu) Rīgā (īpašā augstumā). Ar darbiem un sasniegumiem gan mēs gribētu būt vienā strīpā ar citiem. Tā nemēdz būt. Ja kādam tas nepielec, tā ir viņa problēma. Ja šādi šķībacaiņi nonāk pie šprices, nelaime nav tālu.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ēriks > ierados 21.09.2017. 16.08

    Kā zināms,pasaulē sakrāts milzum daudz zināšanu un informācijas,ne jau viss mums der,ne viss ir patiesība ,tātad vajadzīgs filtrs,kurš palīdzētu atrast mums derīgās zināšanas un atšķirot nepatiesības un puspatiesības.

    Kas,piemēram,notiktos,ja nesagatavotam indivīdam sāktu mācīt Ļeņina kopotos rakstus,mēs to redzējām 1917.gadā. Tātad ir vajadzīgs instruments informācijas izvērtēšanai.Kā zināms,valoda -tas nozīmē iespēju piekļūt noteiktai informācijai.Manā izpratnē pamats ir iepriekšējo mūsu priekšteču -mātes,tēva,onkuļa,brālena,vectēva,vecvectēva vecvecvevec… utt. -mūsu tuvāko cilvēku sakrātā pieredze,jo mēs droši zinām,ka viņi mums ir vēlējuši tikai labu.

    Šis pamats tad nu būtu garīgais filtrs,apgūstot zināšanas,kuras uzkrātas pārējā pasaulē.Vispirms apgūstam pamatus,tad ar šo bagāžu mācāmies visu pārējo,protams,arī svešvalodas,kādas nu mums liekas lietderīgas.Darot otrādi,neņemot vērā mūsu senču pieredzi,mēs smagi riskējam pieņemt par patiesību visādas viltus teorijas,kas radītas ar ne visai tīriem nodomiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > ierados 22.09.2017. 08.33

    Neredzu pretrunas ar manis rakstīto.Uzkrājas arī pieredze par pieļautajām kļūdām,katra paaudze liek klāt savējo.Latviešu tauta ir sakrājusi milzīgu pieredzi izdzīvošanas mākslā.Tie,kas to noniecina,nav riktīgi.Es tak rakstīju,ka vispirms savas tautas pieredzi,pēc tam iepazīties ar citu tautu pieredzi,tikai tādā kārtībā,nevis noniecināt savas tautas pieredzi un bez jēgas skriet pakaļ visām modernākajām,nepārbaudītām teorijām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > ierados 21.09.2017. 11.11

    to ierados

    To kropli, zatļerast, jau pietiekami raksturo fakts, ka viņš bija ZRP miņistrs. Dzēra ķīlītis pār mēru, savādāk, varbūt, jau būtu pārvedis apmācības augstskolās uz krievu valodu.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    ierados > ierados 21.09.2017. 13.32

    “PAMATS”
    Savdabīga jēdziena “pamats” izpratne. Zināšanu pamats, vai kāds pamats. Tad ņem un pārtulko visas zināšanas latviešu valodā, gudrīt! Mēs pat nevaram pārtulkot pašu nepieciešamāko, izņemot kaut kādas stulbas lubenes, par ko gatavi maksāt mietpilsoņi. Nemaz nerunājot par praktisko dzīvi. Kā rullē mūsu ZA radītā latviskā terminoloģija? Smieklīgi! Pamati rodas brīvi sūrā darbā un tad vēl ne katru reizi, nevis apčubināti no varas savārstīti no stulbiem noteikumiem un saķīmiķotiem likumiem.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ierados > ierados 21.09.2017. 21.34

    “…pamats ir iepriekšējo mūsu priekšteču -mātes,tēva,onkuļa,brālena,vectēva,vecvectēva vecvecvevec… utt. …”
    Tu pats zirgu ratos iejūgt proti, gudrīt? Gudri .irst nav malku cirst, zini? Vai vari visiem nodrošināt tevis uzskaitītos filtrētos senčus? Cik no viņiem ir bijuši kā elles murgs? “Mēs riskējam pieņemt…” Mēs jau esam pieņēmuši un iegrimuši līdz ausīm, sapņotāj, kaut vai naudas attiecībās, bankās, ekonomiskās teorijās, ko neatzina sentēvu gudrības saskaņā nacionālo romantiķu “filtriem”, ko esam pieņēmuši par absolūtu. Katram savs pamats, labi. Kad valsts sāk sēdināt visus uz kāda viena iedomāta pamata, rodas krusta karš, svētais karš, pilsoņu karš, lebensraum un ībermenš karš, komunisma lāğera izplešanās karš u.c. šausmas. Es esmu piedzimis laimes krekliņā gadu pirms WW2 beigām un man gājuši secen Sibirija, Afganistāna, Črnobiļa. Ne tāpēc, ka biju kāds kompartijas bonza, bet Šveiks, kuru nevar laist tālāk par kartupeļu mizošanu un nošaut arī nav par ko. Un palieku tāds, jo tas ir mans pamats. Tauta ir Šveiks. Tālavas taurētājs cauršauts nokrīt no koka kā maiss, nepaspējis pabeigt dialogu ar specnazu, kur nu vēl ietaurēties. Meklē cilvēcību visās valodās, t.sk. latviešu, atceries, sātans runā visās valodās, t.sk. latviešu. Pašlaik esmu mierīgs, jo nākamo karu diez vai piedzīvošu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > ierados 21.09.2017. 10.24

    Kam ir izdevīgi sajaukt jēdzienus,ja ne okupantu atbalstītājiem?Ja mēs latviešu valodu pēc nozīmes noliekam vienā rindā ar pārējām valodām,tad uzreiz redzam,ka latviešu valoda ir vienas mazītiņas tautiņas valodiņa,tātad tās nozīmīte ir attiecīgi maziņa,nenozīmīgiņa,un mēs tai arī attiecīgi pievēršam mazītiņu uzmanībiņu.Ko gan vēl kolonistu līdzskrējēji var vēlēties?

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Ēriks > ierados 21.09.2017. 11.28

    Jā,ar šķībacainajiem ir nelaime,tie nesaprot,kur slēpjas nelaimes saknes.It kā latviešu valoda kā PAMATS traucētu citu zināšanu apguvei :D

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu