Kā rodas radoša ideja • IR.lv

Kā rodas radoša ideja

5
Juris Lukstiņš.
Ieva Puķe

Visu mūžu pētījis tā sauktās dīvainās daļiņas kodolpētniecības centrā Dubnā pie Maskavas, Juris Lukstiņš (77) joprojām strādā. Stāstā par viņa palikšanu Krievijā sava loma ir disidentam Andrejam Saharovam

Neilgi, 55 gadus, kodolfiziķis Juris Lukstiņš attrauc, kad jautāju, cik ilgi viņš dzīvo un strādā Krievijā, Apvienotajā kodolpētniecības institūtā zinātnes pilsētā Dubnā, 125 kilometrus no Maskavas. «Katru dienu sešus kilometrus nobraucu ar riteni, jo arī uz pusdienām braucu mājās. 11 mēnešus gadā, izņemot augustu, kad esmu Latvijā,» saka Juris. Dubnas institūtā viņš ir konsultants. Atvaļinājumus vienmēr pavada dzimtenē, ar Krievijā satikto sievu Lidiju un meitu Vitu smailītēs izbraukājuši upes. Abām Juris ir iemācījis latviešu valodu.

Ja Jurim kāds prasa, kāpēc viņš daudzas lietas dara ne tā, kā citi, atbilde skan – tāpēc ka neesmu dzimis Padomju Savienībā. «Esmu dzimis 1940. gada 3. augustā okupētā Latvijā, biedrs Staļins par iekļaušanu Padomju Savienībā paziņoja 5. augustā,» viņš izslejas. Viens no talantīgākajiem savā fiziķu paaudzē, taču doktora disertāciju neuzrakstīja, jo tāpat bija pietiekami noslogots eksperimentālajā fizikā. Jau no bērnības piedzīvojis, kā sistēma manipulē ar cilvēkiem, nekļuva par komunistu. Kad perestroikas laikā kolēģi viņu izvirzīja institūta sektora vadītāja amatam, partijas biedra karte vairs nebija vajadzīga.

Kā aizbraucāt strādāt uz Krieviju?
Mācījos Latvijas Universitātē, tajos laikos bija mode, ka vajadzēja, tāpat kā visā pasaulē universitātēs, organizēt pētnieciskas laboratorijas. Teorētiķis Pjotrs Kuņins 1962. gadā sadomāja, ka mums vajag nodarboties ar elementārdaļiņu fiziku. Aizbraukšu es un vēl daži studenti uz Dubnu, pamācīsimies… Tiepos pretī, ka negribu nodarboties ar šādiem pētījumiem, gribu strādāt ar vadāmām kodoltermiskām reakcijām. Tā ir nākotnes enerģija – lai nebūtu jābūvē elektrostacijas, tiktu saražots neierobežots enerģijas daudzums. Man saka: ar to nodarbojas tikai Maskavā, un Dubna ir tuvāk Maskavai nekā Rīga. Arī tāpēc piekritu braukt. Protams, toreiz nezināju, ka mani neviens nelaistu kodoltermiskām reakcijām klāt. Nepareizs cilvēks.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu