Kamēr pasaule aizturētu elpu gaida Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Zapad 2017, kas septembrī pie Baltijas robežas pulcēs, iespējams, pat 100 tūkstošus karavīru, drošību Baltijas valstīs spēcina NATO kaujas grupas
Tās būs lielākās kara spēles kopš aukstā kara beigām. Tā žurnāls Economist apraksta Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Zapad 2017, kas dārdēs pie Baltijas valstu robežām no 14. līdz 20. septembrim. Šādas mācības Krievija īsteno ik pēc četriem gadiem, un, kā paziņojušas Lietuvas amatpersonas, iepriekš tajās slīpētas arī iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu, tādējādi nogriežot NATO spēkiem Eiropā vienīgo sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.
Satraukumu par gaidāmajām mācībām vairo ne tikai tajās izspēlētie scenāriji, bet arī caurskatāmības trūkums. Baltkrievijas aneksija, karš ar NATO – šādas versijas izskan medijos kā mācību patiesie iemesli. «Krievijai patīk pārsteigt. Versijas, kas simt un vienu reizi ir uzrakstītas, un pat mājsaimnieces tās jau zina, varbūt arī īsti nenotiks,» spekulācijas komentē Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Tomēr Baltijas valstis nodrošinās. Kā pērnvasar tika nolemts NATO Varšavas samitā, Latvijā izvietota 1138 vīru liela kaujas grupa, ko vada Kanādas bruņotie spēki.
NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros Lietuvā izvietoti 1022, Igaunijā – 1100, bet Polijā – 1270 vīru lielas kaujas grupas. Ko tas nozīmē Baltijas aizsardzībai, un vai tas spēj atturēt Krieviju no iespējama uzbrukuma?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.