Kā liela koka paēnā • IR.lv

Kā liela koka paēnā

4
Anita Kehre.
Gunita Nagle

Kehru dzimta trijās paaudzēs ir piedzīvojusi sarkano teroru. Pētot ģimenes vēsturi, Anita Kehre atklājusi to, par ko gadu desmitiem klusēts

Kad Anita bija maza, abas vecmāmiņas – Lilija un Emma – stāstīja viņai par vectēviem. Stāsti bija kā pasakas. «Viens vectēvs manā iztēlē bija ķēniņš zirga mugurā, kuram bija skaistas, no laukakmeņiem celtas mājas un kurš apjāja savus plašos laukus. Bet mira svešumā. Otrs bija taisnības cīnītājs, kurš gribēja, lai visi būtu vienlīdzīgi, un par to arī savu galvu nolika,» stāsta kādreizējā žurnāliste Anita Kehre. 

Taču to, kāpēc abas vecmāmiņas dzīvē nekad nesatikās un kas patiesībā bija viņas vectēvi, Anita uzzināja tikai daudzu gadu pētījumos. Mazpamazām, atrodot informāciju grāmatās, arhīvu dokumentos, apcerējumos un vēstulēs, Anita atklāja to, par ko ģimenē runāja nelabprāt – Kehru dzimta piedzīvojusi gan boļševistiskā terora, gan Staļina laika represijas. 

Tāpēc padomju ideoloģijai paklausīgā vecmāmiņa Lilija, kuras vīrs jau 1941. gadā krita sarkanās armijas rindās, nespēja pieņemt mazbērnu otru vecmāmiņu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu