Latvija kā prece • IR.lv

Latvija kā prece

6
Aivars Ozoliņš

Jūrmalgeita un Rīdzenes sarunas ir tā paša procesa posmi

Notiesātā kukuļdevēja Germana Miluša aizturēšana Kiprā pagājušonedēļ negaidīti papildināja stāstu par oligarhu sarunām Rīdzenē. Gan savulaik skandalozā Jūrmalgeita, gan tagad skaļā oligarhu sarunu lieta ir divas epizodes vērienīgā valsts nozagšanas procesā, kas ilgst daudzus gadus un nebūt nav beidzies.

Abas epizodes šķir vairāki gadi – Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanas pirka 2005. gadā, bet Rīdzenes sarunas ierakstītas no 2009. līdz 2011. gadam. Arī mērogs ir cits – savulaik Milušs ar partneriem mēģināja iedot Jūrmalas pašvaldības deputātam banālu 20 tūkstošu latu kukuli, lai balso par valsts zadzējiem ērtu ielikteni, bet Rīdzenē sprieda par daudzus miljonus vērtiem valsts īpašumiem un sev vajadzīgo cilvēku ielikšanu Valsts prezidenta, premjerministra, ģenerālprokurora un citos amatos.

Taču lietu kārtotāji abos gadījumos bija tie paši – Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. (Aivaram Lembergam jeb Rīdzenes «bļ*ģ, premjeram» 2005. gadā Jūrmalas pašvaldība laikam nebija aktuālajā «biznesa plānā».) Un mērķi arī tieši tie paši – politiskā ietekme, lai taisītu naudu. Darījumu mērogu atšķirība palīdz ieraudzīt šā «biznesa» amplitūdu, bet laika atstarpe – procesa nepārtrauktību. Taču arī tiesībsargāšanas iestāžu spēju atšķirību, kuru krišanās, nav šaubu, ir oligarhu «biznesa veiksme».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu