Piektā stāva mazdārziņš • IR.lv

Piektā stāva mazdārziņš

3
Pētersīļi, upes piparmētra, baziliks, lavanda. Pa vasaru uz balkona pārcēlušies arī daži telpaugi.

Minidārzs pašas priekam – tā situāciju uz sava dzīvokļa balkona raksturo kultūras žurnāliste Eva Johansone

Man pirmo reizi ir balkoniņš. Tāds pavisam neliels, pašā Rīgas centrā. Atminos – decembra tumsā naivi sapņoju, ka no maija līdz septembra beigām rīta kafiju baudīšu uz balkona, starp puķēm un vīteņaugiem. Un jau agrā pavasarī Centrāltirgū sapirku stādus, lai sāk iedzīvoties podiņos un gaida, kad tiks iznesti uz balkona, kur ik rītu brokastīs būs mana kompānija. Tomēr lietainā un aukstā vasara darījusi savu – ne reizi vēl neesmu brokastojusi uz balkona. Taču katru rītu eju palūkot, kā zaļajiem draugiem sokas: padzirdu, apmazgāju lapiņas, pakustinu upes mētru un lavandu, to ēteriskās eļļas iesmaržojas un atgādina par pļavām un saulainākām vasarām.

No palodzes uz balkona

Taisni jābrīnās, kā tik lietaina un mākoņaina vasara kā šī maniem balkona iemītniekiem nav kaitējusi: podiņi ātri vien kļuva kupli ar zaļumiem. Tas iedrošina turpināt kopt un rušināties. Manā balkondārziņā lielākoties atrodami garšaugi, ko ātrumā iemiksēt salātos, apliet tējā vai izmantot kā dekorāciju zupām. Pētersīļi, upes piparmētra, baziliks, lavanda. Kā īsteni vasarnieki tagad uz balkona pārcēlušies arī daži telpaugi. Lai paelpo svaigu gaisu un pasildās saules staros!

Pirms tam «Mazie Evas dārzi» – kreses, zirnīši, baziliks – atradās uz palodzēm. Šķiet, man bija 25 gadi, kad sāku nodarboties ar palodžaudzēšanu. Pirms tam dārzniecība mani neinteresēja. Varbūt tāpēc, ka bērnībā dārzs bija ikdiena. Latgalē, vecvecāku dārzos, kur aizvadīju bērnības vasaras, izaudzējām lielu daļu pārtikas, ko patērējām ziemā. Ravēju zemenes, sēdēju kartupeļu vagā, retināju bietes. Salātiem priekšautā lasīju redīsus, dilles, tomātus, gurķus. Lecot ar basām kājām no vienas dobes uz otru, viss arī turpat tika nogaršots. Godīgi sakot, zirņi vairs nekad nav šķituši tik garšīgi kā bērnībā, tieši no dobes. Tāpat arī zaļu zemeņu ēšana vairs tik ļoti neaizrauj.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu