Reanimatologs Reinis Balmaks uzskata, ka Latvijā būtu jāizstrādā sistēma, kurā mediķis atpazīst nolaidību pret bērnu un ziņo bāriņtiesai, jo novērojis – mūsu sabiedrībā ir izteikta mikroagresija pret bērnu
Reinis Balmaks ir reanimatologs ar doktora grādu. Strādājis Amerikā, Lielbritānijā un Indijā, izvēlējies palikt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā kā bērnu intensīvās terapijas ārsts un pasniegt Rīgas Stradiņa universitātē. Mūsu sarunu uz slimnīcas jumta terases Reinis iesāk ar stāstu par pagājušo vasaru, kad te ar kolēģiem ēdis arbūzu. Iepretim esošajā poliklīnikā pa logu to vērojis mazs puika. Reinis nolēmis nogriezt šķēli un aiznest viņam. Daktere izliekusies pa logu un saukusi: «Nekādā gadījumā, viņam alerģija!»
Iejūtība Balmakā nerobežojas ar dusmām par nolaidīgiem vecākiem. Viņš ir mierīgs un gaišs ārsts. Nesen dežūrā gan bija gadījums, kad tomēr kļuvis pikts: ar smagu galvas traumu reanimācijā nogādāts piecus mēnešus vecs zīdainis. Vecākiem beidzot atņēma aprūpes tiesības. Beidzot tāpēc, ka šī ir otrā reize mazā cilvēka dzīvē, kad viņš nonāk reanimācijā. Pēc pirmās viņu atdeva atpakaļ ģimenē.
Kā tas iespējams, ka no vardarbības cietis piecus mēnešu vecs zīdainis nonāk atpakaļ ģimenē? Tas taču skaidrs – tie, kuri bērnus sit, vienā dienā nepārstāj to darīt.
Nevarēšu atbildēt par šo gadījumu, jo pirmajā reizē nebiju klāt un nezinu visus apstākļus. Tas jājautā bāriņtiesai. Palasīju izrakstus no pirmās reizes – uzskatu, ka mediķi varēja savos slēdzienos būt kategoriskāki. Bērns toreiz bija kratīts. Tagad nonāca slimnīcā ar atkal jauniem asinsizplūdumiem galvā. Vecākiem nebija sakarīga izskaidrojuma, kas noticis. Skaidrs, ka zīdainis taču nespēlē kontakta sporta veidus, nebrauc ar velosipēdu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.