Man ir tikai divas dobes, līdz dārzam vēl tālu – tā par lauku mājās pagalmā iestādīto saka Andele Mandele dibinātāja un kafejnīcas Rasols īpašniece Līva Jaunozola
Manas dobes atrodas Inešos, kur pirmo reizi ierados pirms četriem gadiem. Tad par tām nedaudz piemirsu. Ķerties pie to restaurēšanas mani pamudināja ne tikai alkas pēc skaistuma, bet arī bērnības vasaras, kuras aizvadīju omes mājās Mālpilī. Govju ganīšana, siena talkas, kolorado vaboļu lasīšana. Katram mazbērnam bija savs uzdevums. Mans – ravēt ap māju sastādītās puķudobes.
Bērnībā dārza darbi mani nevilināja un es labprātāk izvēlējos vai nu tīrīt kūti, vai visai saimei gatavot pusdienas. Savukārt tagad ravēšana man ir meditācija. Pavasarī, kad viss sāk ziedēt, jūtu, ka nagi niez un rokas pašas lūdz, lai tās ielieku melnzemē.
Kaimiņi un meitas – palīgi
Laukus apciemoju mēnesī reizi vai divas. Ierodoties uzreiz skrienu pie dobes. Nereti tur mani sagaida nepatīkams skats. Kā pagājušonedēļ – kurmji pilnībā uzaruši visu manu mazdārziņu. Nezinu, kā ar viņiem cīnīties. Vienkārši ņēmu grābeklīti un izlīdzināju rakumus, lai dārzs nebūtu vienos pauguros. Taču ir arī priecīgas reizes, kad manas prombūtnes laikā uzziedējušas pirmās puķes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.