Stulbs ieradums • IR.lv

Stulbs ieradums

4
Ieva Cielava

Vidējais latvietis ir vienaldzīgs pret līdzcilvēku, kas nonācis nelaimē, secina reanimatologs un NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis

Uz omulīgo Pārdaugavas restorānu Annas dārzs dakteris Roberts Fūrmanis būtu braucis ar savu jaudīgo Suzuki firmas motociklu – čoperi -, tomēr laiks ir lietains, tāpēc piesēdies pie automašīnas stūres. Anesteziologs, reanimatologs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītājs neesot pārgalvīgs motociklists, tomēr, «ja sēdi uz moča, tev drusku patīk ātrums un svaigs gaiss». Ir arī kāds soda protokols par ātruma pārsniegšanu, bet «uz 200 kilometriem stundā pāri Vanšu tiltam nebraucu», dakteris nosvērti stāsta. Visas trīs Jāņu brīvdienas viņš pavadījis ar ģimeni, brīvs no domām par darbu, taču pakrata galvu, kad pavaicāju, vai ārstiem šis ir traks laiks, – tas esot mīts. Vairāk darba Jāņos esot policistiem, ne ārstiem, jo īpaši, ja brīvdienas bijušas īsas. Ja Jāņi iekrīt pirmdien, otrdien un atpūtnieki jau sestdien sāk svinēt, tad arī rodas vairāk nelaimes gadījumu, viņš  prāto, tukšodams zupas šķīvi.

Sabiedrības aizraušanās ar alkoholu viņu satrauc, taču arvien biežāk Fūrmanis redz cilvēkos vēlmi svinēt Jāņus tradicionālā garā, kur neiederas pārmērīga alkohola lietošana. Jaunieši vairāk pievēršas aktīvajai atpūtai, paturpinu daktera domu. «Kļūst par vegāniem, atrod sevi. Tas patlaban ir trends,» viņš ironiski piezīmē. Viņaprāt, tā vairāk ir izlikšanās. «Man joprojām garšo gaļa. Vakarā iedzert vīna glāzi, domāju, arī nav nekas slikts. Bet atteikties no visa, mainīt sevi… Nenosodu, bet tas nav man,» viņš rezumē.

Tāpat arī modes lieta, viņaprāt, ir cilvēku izlikšanās par izpalīdzīgiem sociālajos tīklos. «Cilvēki varbūt vairāk pievērš uzmanību – par kaut ko pasūdzas. Bet vai viņi nelaimes brīdī apstāsies un kaut ko darīs,» dakteris retoriski jautā. Pēc 15 gadu darba NMPD viņš apjautis, ka Latvijā palīdzības sniegšanas kultūra ir zema. «Vidējais latvietis ir ļoti vienaldzīgs,» viņš novērojis. Kāda sieviete zvanījusi ātrajai palīdzībai, jo, braucot garām ar mašīnu, ievērojusi, ka uz trotuāra nokrīt kāda omīte. Ātrās palīdzības dispečers lūdzis viņu apstāties. Sieviete pārskaitusies – kā viņi var atļauties to prasīt? Tomēr ceļu satiksmes drošības noteikumos rakstīts, ka šoferim šādā brīdī jāaptur transporta līdzeklis, jāpārliecinās par situāciju un tad nepieciešamības gadījumā jāsauc ātrā palīdzība, atgādina Fūrmanis. «Mēs, ātrās palīdzības brigāde, bieži braucam pie atkritumu maisiem un beigtiem suņiem, jo cilvēks redzējis kaut kādu ķermeni ceļa malā, bet nav pārliecinājies par apstākļiem,» viņš stāsta. «Ja esi uzdrīkstējies kādam sniegt palīdzību, tad esi varonis vai jocīgs cilvēks,» Fūrmanis satraucies par sabiedrības stereotipiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu