Mejas sagrāve liecina: laipošana un pliki lozungi nevar aizstāt skaidru nostāju
Vēlētāji grib līderus, nevis laipotājus. Tā ir viena no pēdējās nedēļās notikušo vēlēšanu skaidrākajām vēstīm Eiropas politiķiem un pilsoņiem.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja aprīlī izsludināja ārkārtas vēlēšanas, un viņas loģika tobrīd likās neapgāžama. Konservatīvās partijas politiskās pozīcijas šķita tik spēcīgas, ka vairāki komentētāji jau bija sākuši dēvēt Lielbritāniju par vienas partijas valsti. Sabiedriskās domas aptaujās «toriji» apsteidza galvenos konkurentus leiboristus par apmēram 20 procentiem, savukārt opozīcijas līdera Džeremija Korbina neatšķaidītais kreisums šķēla viņa paša partiju un šķietami atbaidīja vēlētājus. Mejai prognozēja pat 100 deputātu pārsvaru parlamentā. Tas dotu viņai daudz lielāku brīvību Brexit sarunās, jo tā brīža piecu balsu vairākums padarīja viņu atkarīgu no partijas dažādo iekšējo ideoloģisko grupējumu untumiem.
Tātad Meja saredzēja lielisku iespēju palielināt savu varu. Bija tikai viena problēma – viņa nevienam nevarēja izskaidrot, ko viņa ar šo varu taisās darīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.