Rīgas bilance • IR.lv

Rīgas bilance

5
Foto — Shutterstock
Ieva Cielava

Nenogurstoša dzīve pāri saviem līdzekļiem – tādi ir aizvadītie gadi Nila Ušakova vadītajā Rīgas domē

Vairāk ieņemt, vairāk iztērēt, vairāk apgūt! Tā varētu būt pašreizējās Rīgas domes devīze, jo tikai pāris gadus pēc Nila Ušakova (Saskaņa) sēšanās mēra krēslā pilsētas budžets jau ieslīga pamatīgos mīnusos. Rekords sasniegts uz iepriekšējām vēlēšanām – 58 miljonu eiro deficīts 2013. gadā. Taču pērn domē ienākušas jaunas vēsmas, un pirmo reizi sešu gadu laikā izdevies nostrādāt ar budžeta pārpalikumu – 33 miljoniem eiro. Tas panākts, ievērojami kāpinot nodokļos iekasēto summu un vienlaikus piebremzējot tēriņu pieaugumu. Domes ienākumi gada griezumā pieauguši par 8%, savukārt izdevumi – par 3%. Turklāt pērn ieņēmumi pārsnieguši 800 miljonu atzīmi – tādas summas pilsētas kasē nebija redzētas kopš 2008. gada, pirmskrīzes laika. 

Rekordlēcienu par 10% piedzīvojis galvenais budžeta avots – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas Rīgai ienesis vairāk nekā pusmiljardu eiro, pārspējot pat pirmskrīzes līmeni. Vēl straujāk (par 18%) kāpis nekustamā īpašuma nodoklis, kura kopsumma pirmo reizi pārsniedz 100 miljonu atzīmi. Salīdzinot ar desmit gadus senu vēsturi, Rīgā šī nodokļa ienākumi ir gandrīz dubultojušies.

Milzīgie papildu ieņēmumi nepieciešami arvien lielāku tēriņu segšanai – Rīgas domes izdevumi kopš 2009. gada ir pieauguši aptuveni par trešdaļu. Jāuzsver, ka strauji kāpušais budžets tiek iekasēts un tērēts pilsētā ar sarūkošu cilvēku skaitu, jo kopš 2009. gada Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju daudzums ir samazinājies par 7%, noslīdot līdz 640 tūkstošu atzīmei.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu