Būtiska nodokļu samazināšana un dažādi labumi gan sabiedrības trūcīgākajiem, gan turīgākajiem pārstāvjiem – tāds ir valdības apstiprinātais reformas priekšlikums. Kur visam ņemt naudu, domās vēlāk
Vēstule Salavecim un staigāšana pa plānu ledu – tā valdības otrdien apstiprinātās nodokļu reformas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam tēlaini raksturo Latvijas Bankas un Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji. Valdība viņus gan uzklausīja tikai pēc tam, kad jaunās nodokļu pamatnostādnes Ministru kabinetā bija jau apstiprinātas.
«Jebkurš lēmums vienmēr kaut kādā ziņā būs [staigāšana] pa plānu ledu, nekad nebūs viennozīmīgs atbalsts,» vēlāk skaidroja premjers Māris Kučinskis (ZZS). Viņš sola ieklausīties visu ekspertu viedokļos, taču «tas nenozīmē, ka neejam uz priekšu». Tāds bija arī valdības gala lēmums – bez īpašām diskusijām Ministru kabinetā. Tā pieņemšanu nekavēja nedz neskaidrības par budžeta deficīta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, nedz Fiskālās disciplīnas padomes brīdinājums, ka reformas plānā iemodelētais ekonomiskais izrāviens nav pamatots ar aprēķiniem.
«Ja kaut kas nodokļu reformā nesanāk, ieņēmumi nav tādi kā plānots, tad mums jāsāk finansēt savu attīstību uz parāda rēķina,» skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Andžs Ūbele. Finanšu disciplīnas sargi arī norūpējušies par to, ka skaitļi neapliecina virzību uz jau agrāk nosprausto nodokļu ieņēmumu mērķi – ⅓ no IKP 2021. gadā. Turklāt reformatoru apņemšanās mazināt nevienlīdzību izmaksās dārgi, tomēr rezultātu nesasniegs – nevienlīdzība sabiedrībā būtiski nemazināsies. Beigu beigās, nodokļu reforma komplektā ar apsolīto veselības aprūpes sistēmas un pensiju reformu būs uz budžeta deficīta rēķina, kas nozīmē nebaltas dienas sagaidīt «bez tauku slānīša» jeb to, ka Latvija neko nav mācījusies no iepriekšējās ekonomiskās krīzes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.