Dailes teātra izrāde Bannija Manro nāve – sekss un novecošana
Jaunā Dž. Dž. Džilindžera iestudējuma pamatā liktais materiāls – Nika Keiva romāns Bannija Manro nāve – ir stilīga lasāmviela. Keivs, kuru mūsu publika pazīst galvenokārt kā mūziķi, ir arī vērā ņemams rakstnieks. Viņš pats rakstījis, ka B. M. iedvesmas avoti ir Marka evaņģēlijs un Valērija Solana – radikāla feministe, kuras uzskatus var kopsavilkt formulā «visi vīrieši ir cūkas» un kas kļuva slavena ar mēģinājumu nošaut Endiju Vorholu.
Šis salikums labi raksturo gan romāna problēmu loku, gan fantastiski murgaino stilistiku. Bannijs jeb Trusītis ir ceļojošs kosmētikas pārdevējs, kurš noved līdz pašnāvībai sievu un ar negaidītās situācijas radīto diskomfortu mēģina cīnīties, pēc iespējas ātri atgriežoties normalitātē. Trusītim tas nozīmē apceļot mazpilsētas un pārgulēt ar cik vien iespējams daudzām klientēm, jo viņš sevi redz kā neatvairāmu, kārīgu sieviešu nemitīgi vajātu sugas eksemplāru.
Par to, kas notiek tālāk, nerakstīšu: realitāte atrod veidu, kā iznīcināt pat spēcīgākās ilūzijas. Turklāt romāns saista ar neviennozīmību – tikpat labi to var uzskatīt par ladlit (atbilde chicklit jeb sieviešu «gabaliem» a la Bridžitas Džonsas dienasgrāmata) vai ironiju par žanru, Solanas uzskatu nopietnu apliecinājumu vai pašmērķīgu izaicinājumu, šausmināšanos, žēlošanu, izsmieklu, smiekliem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.