Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists par Gotlandes stratēģisko nozīmi, atjaunoto obligāto dienestu un sadarbību ar NATO
Zviedriju tradicionāli uzskata par neitrālu valsti, taču kopš Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Austrumukrainā tā sākusi ne tikai stiprināt savas aizsardzības spējas, bet daudz aktīvāk sadarboties militārajos jautājumos ar citām Baltijas reģiona valstīm. Pagājušajā nedēļā vizītes laikā Rīgā aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists (Peter Hultqvist) ekskluzīvā intervijā skaidroja Ir, kā viņa valsts reaģē uz Krievijas militāro draudu pieaugumu.
Cik lielā mērā pieauguši draudi Zviedrijai kopš 2014. gada?
Mēs nekad nerunājam par to, ka tiktu apdraudēti. Mēs runājam par reālo situāciju. Realitāte ir Gruzija, Krima, agresija Ukrainā, liela mēroga militārās mācības, Krievijas militāro spēju paaugstināšana, pastiprināta spiegošana un citas aktivitātes mūsu reģionā. Tā ir realitāte. Tāpēc Zviedrijas parlaments nolēmis paaugstināt mūsu militārās spējas. Līdz 2020. gadam ieguldīsim 17 miljardus kronu (1,8 miljardi eiro) aizsardzībā, tas ir milzīgs ieguldījums. Iegādāsimies daudzas jaunas ieroču sistēmas, pārveidosim organizāciju, mācības notiks augstākā līmenī. Mūsu fokuss ir mainījies no starptautiskām operācijām uz nacionālo aizsardzību.
Ļoti svarīgs elements ir militāro spēju nodrošināšana Gotlandē. Izvietosim mehanizētu rotu un tanku rotu, no 2018. gada tur būs pretgaisa aizsardzības sistēmas. Visbijas lidostā ir ātrās reaģēšanas spēki un flotes vienības salas tuvumā. Gotlande ir mūsu prioritāte. Tas ir ļoti svarīgs signāls arī Baltijas valstīm, jo kontrole pār Gotlandi ir būtiska, lai nodrošinātu pieeju Baltijas valstīm pa jūras un gaisa ceļiem. Mēs uzņemamies aizvien lielāku atbildību par stāvokli šeit, un mums tas ir jādara kopā ar citām valstīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.