Valsts kancelejas direktors Krieviņš traucēja ZZS mērķiem
Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa atlaišanu no darba premjerministrs Māris Kučinskis vēlas dēvēt par «abpusēju vienošanos», tāpēc tās iemesli neesot jāskaidro, viņš pirmdien apgalvoja pēc sarunas ar nu jau bijušo valsts augstāko ierēdni. Tas acīmredzot nozīmē, ka nav neviena sabiedrībai puslīdz ticami minama iegansta Krieviņa atlaišanai. Bet iemesli ir tik fundamentāli, ka par tiem Kučinskis nevar stāstīt.
Sarunas divatā ar «zaļzemnieku» papiem var būt tikpat bīstamas kā savulaik padomju kompartijas centrālkomitejā. Pat valsts izvilcējam no krīzes bedres Valdim Dombrovskim pēc sarunas ar prezidentu Andri Bērziņu 2013. gada novembrī nācās paziņot par atkāpšanos no premjerministra amata. Tolaik iegansts gan bija Maxima traģēdija. Taču var minēt, ka Dombrovskim izvēle bija vai nu pašam ar godu «uzņemties atbildību», vai nu valdība vairs nespētu strādāt un kristu ar negodu. VK direktora amats nav politisks, tomēr Krieviņam piedāvājums droši vien bija tipoloģiski līdzīgs – vai nu «abpusēja vienošanās», vai nu… Nu, piemēram, kaunpilna VK sagatavotās valsts pārvaldes reformas izgāšana.
Zaļo un Zemnieku savienības rīcību vienmēr vadījis viens mērķis un viena vienīga ideoloģija – nauda. Un valsts vara viņiem ir līdzeklis, lai tiktu pie naudas. Atšķirībā no komunistu laikiem tagad nākas pieciest arī cilvēkus ar citādiem mērķiem, tomēr VK direktora amats acīmredzot ir sistēmiski svarīgs. Taču, saprotams, Kučinskis nevarēja pateikt – ziniet, mēs esam nopietni veči, saimnieki savā zemē, un piķis ir milzīgs, bet te viens jaucas pa kājām ar savām labas pārvaldības, atklātības, efektivitātes un tamlīdzīgām muļķībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.