Sanktpēterburga ir vienīgā lielā pilsēta Krievijā, kur opozīcijai joprojām ir kaut kāda teikšana
Ēka atrodas Piecgades prospektā – tā nosaukums atgādina par padomju pagātni, kad pilsēta tika dēvēta par Ļeņingradu. Pat metro stacija ielas pretējā pusē joprojām tiek dēvēta par Boļševiku prospektu. Bet visādi citādi šai ēkai ir maz saistības ar pagātni: tā atgādina lielu stikla bļodu, kas iespiesta starp pelēkām daudzdzīvokļu mājām. Šī arēna tika uzbūvēta 2000. gada pasaules čempionātam hokejā, bet šajā dienā tur sāksies izpārdots koncerts, uz kuru sanākuši 15 tūkstoši cilvēku.
Tuvojoties pulksten astoņiem, pūlis aizvien vairāk uzvelkas. Jo uz skatuves ar savu grupu Ļeņingrad tūlīt kāps Sergejs Šnurovs, pazīstams arī kā Šnurs. 43 gadus vecais rokmūziķis un aktieris ir viena no lielākajām zvaigznēm Krievijā. Elitārais žurnāls Snob viņu salīdzinājis ar dzejnieku Sergeju Jeseņinu, bardu Vladimiru Visocki un popdīvu Allu Pugačovu – it kā visi trīs būtu sapludināti vienā personā. «Pienāks diena, kad Putina ēra tiks pētīta, analizējot Ļeņingrad dziesmas un videoklipus,» prātoja žurnāls.
Skatuvi ielenkuši fani ar krekliņiem «Nav Šnura, nav ballītes». Kad uz skatuves parādās pats vakara varonis, viņam mugurā ir balts krekliņš, džinsi un trīs dienas neskūtas bārdas rugāji. Koncerts sākas ar vienu no lielākajiem hitiem Tochka.ru (Punkts.ru). «Neatceros, kad šeit ierados, droši vien biju iereibis. Mana adrese nav ne māja, ne iela. Mana adrese šodien ir www.ļeņingrada.sanktpēterburga.punkts.ru.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.