Puse publisko ēku prasa drošības uzlabojumus vai pat ekspluatācijas pārtraukšanu – to pārbaudēs atklājis Būvniecības valsts kontroles birojs
Kopš 2015. gada nogales Rīgas cirka ēkā vairs nerēc lauvas un skatītājus nesmīdina klauni – pelēkā ēka pilsētas centrā stāv sagumusi un vientuļa. Būvniecības valsts kontroles birojs atzinis to par bīstamu apmeklētājiem un aizliedzis ekspluatēt telpas, kas pieguļ Merķeļa ielas fasādei.
«Mūsu speciālisti visi kā viens apgalvo – ja Rīgas cirkā turpinātu darīt tā, kā līdz šim, traģēdija būtu notikusi,» saka biroja direktors Pēteris Druķis. Ēkas saimnieki gadiem ilgi mēģināja bojājumus novērst, veicot nelegālu būvniecību.
Rīgas cirka piemērs ir tikai viens no daudziem aizliegumiem, ko birojs noteicis pēdējo divu gadu laikā. Birojs dibināts pēc Zolitūdes traģēdijas, kad lielveikala Maxima sagruvušais jumts izdzēsa 54 dzīvības. Tā inspektoriem uzticēts pārbaudīt Latvijas publisko ēku ekspluatācijas drošumu – kopumā tādu ir nepilni desmit tūkstoši, bet 2016. gadā izdevies apsekot 756. Rezultāti satrauc – katra otrā pārbaudītā ēka nav droša.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.