Kā atstumt labākos • IR.lv

Kā atstumt labākos

3
Pauls Raudseps

Latvijai nevis jāspiež rektoru iemācīties latviski, bet jānodrošina laba izglītība

Pametis Maskavu aiz bailēm no Staļina režīma, 1931. gadā Rīgā ieradās viens no 20. gadsimta izcilākajiem teātra pedagogiem, režisoriem un aktieriem Mihails Čehovs. Latviešu teātra pasaule viņu uzņēma ar sajūsmu. Ar lieliem panākumiem Čehovs vairākkārt uzstājās Nacionālajā teātrī, kur pats runāja krieviski, kamēr viņa līdzspēlētāji runāja latviski, iestudēja Parsifālu Nacionālajā operā un kļuva par vadītāju Latviešu aktieru arodbiedrības Teātra skolā, kur, kā teikts Latviešu teātra vēsturē, «ar savu personību un aktieru audzināšanas metodi ieguva lielu autoritāti». Daudzus gadus vēlāk trimdā ilggadējais Jaunāko Ziņu redaktors Jānis Kārkliņš savās atmiņās rakstīja: «Par pedagogu Čehovu aicina uz Šveici un Angliju, par režisoru uz Parīzi, filmām – uz ASV. «Es palieku te», viņš noteikti atbild. «Latvieši ir skatuves mākslai izredzēta tauta.»»

Čehova aizraušanās ar mūsu teātri gan neko nenozīmēja tiem latviešiem, kuriem viņš izrādījās traucēklis pašu labklājībai. Turpina Kārkliņš: «Tad ataust tas saulainais 15. maijs. Pie mana seno dienu drauga, rakstu un mākslas kameras priekšnieka Jūlija Druvas čakli aizsteidzas tie, kas klusībā jutušies atstumti un pazemoti. Nu visam jābūt latviskam no viena gala līdz otram. Vadonis to deklarējis. (..) Pašu ļaudis jāliek pirmā vietā.»

Par spīti viņa audzēkņu protes-tiem, Čehovs darbu zaudēja. Viņš no Latvijas aizbrauca un nonāca Amerikā, kur viņa talantu neatstūma. 1946. gadā viņu izvirzīja Oskaram par otrā plāna lomas tēlošanu Hičkoka filmā Apmātais (Spellbound). Starp viņa skolniekiem ir Klints Īstvuds, Merilina Monro, Gerijs Kūpers, Gregorijs Peks un daudzas citas Holivudas zvaigznes. Taču Kārkliņam pirms kara bija iespēja vēl vienu reizi Čehovu satikt Ņujorkā. «Miša kļuva pavisam sentimentāls (agrāk tā nekad nav gadījies), kad Empire State Building galotnē viņam pasniedzu [dažas] mazas dāvanas no latviešu jaunatnes, kurai viņš kādreiz tik sirsnīgā pārliecībā gribēja sagādāt pasaulē skanīgu vārdu. Svītru pārvilka sava tēva pagasta ideoloģija.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu