Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš jaunajā izrādē Kārkli kopā ar kolēģiem vētī Latvijas jauno laiku politiku, izmantojot mediju materiālus un fantāziju
Tā bija pirmā intervija, kurā pieredzēju, ka atbildes uz jautājumiem vairākkārt tiek izsacītas gandrīz kliegšus. Bija patīkami klausīties šajā kliegšanā – tā nevilšus apliecināja, ar kādu sparu Jaunā Rīgas teātra aktieri un režisors Gatis Šmits iegremdējušies mūslaiku politikā, lai radītu izrādi par to. Bet ne tikai. Kaut ko nozīmīgu tā vēstīja arī par to, cik nozīmīga Kasparam Znotiņam – četrdesmitgadniekam, kura pieaugšana noritēja līdz ar neatkarīgas Latvijas atdzimšanu – ir mūsu valsts.
Viņam ir svarīgi jautājumi, ko gribētos uzdot gan šodienas politiķiem, gan vecākajām paaudzēm, kas piedzīvoja padomju laikus. Ļoti iespējams, līdzīgus jautājumus sev uzdot būtu vērtīgi mums katram. Pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī 7. decembrī.
Kāpēc ir svarīgi mākslas valodā izteikt komentāru politikai?
Parasti [teātrī] tos komentārus izsaka daudz pastarpinātāk. Caur Šekspīru, citiem dramaturgiem, kas rakstījuši par tēmu «vara». Mums iepriekš jau bijušas izrādes – Alvja [Hermaņa] Tautas ienaidnieks, Viļa Daudziņa Vectēvs, kas vairāk ar vēsturi saistīta, bet vēsture ir politisks temats mūsdienās. Zilākalna Marta. Kad šo izrādi iestudējām, bija krīze, pastarpināti tā bija arī par tēmu «kas notiek valstī».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.