Artūrs Zjuzins, guva vārtus pret Portugāli

Žužins. Tā sporta komentētājs boksterēja Zjuzina uzvārdu, kad viņš guva pirmos un vienīgos vārtus Latvijas izlases spēlē ar Portugāles valstsvienību, kas notika Faru. Latvija ar 1:4 zaudēja mājiniekiem. Atceroties vārtu gūšanu, Artūrs stāsta: «Freimanis centrēja, Rudņevs sita pa vārtiem, bet bumba trāpīja pa portugāļu aizsargu un lidoja prom. Uz manu pusi. Spēru, cerot, ka ielidos vārtos. Man gan nav sajūtas, ka būtu izglābis pasauli. Spēli taču zaudējām,» saka Artūrs. Viņš vienkārši tobrīd esot labi nospēlējis: bijis tikko palaists uz laukuma, spēka pilns. «Bet kāds tur zāliens, oi! Nereāli labs!» Artūrs smalki izstāsta, cik kopts un līdzens tas bijis. Priecējusi arī atmosfēra stadionā – pilnas tribīnes skatītāju, kuriem patīk futbols.

Artūrs atceras, ka pēc spēles vairāki Latvijas izlases spēlētāji bija fiziski tik iztukšoti, ka nevarēja paiet. Tāpēc Artūrs uzskata, ka nievājošie komentāri par zaudētām spēlēm ir nevietā. «Man ir prasīts: nu kā var zaudēt Fēru salām? Var, jo viņi spēlē ļoti labi. Un mums pietrūka veiksmes, meistarības,» saka Artūrs, kuram pašam bija labs vārtu gūšanas moments. Tobrīd pietrūcis vēsa prāta. Nav izanalizējis situāciju. Pēc zaudējuma Fēru salu izlasei futbolisti bijuši ļoti neapmierināti un cits citam pateikuši šo to skarbāku. «Ir jāsaprot, ka kvalifikācijā nav vāju pretinieku. Ar Andoru, kuru vinnējām, bija smaga spēle,» – tā Zjuzins.

Zjuzins ir no Kauguriem. Viņa tētis, pēc tautības ukrainis, spēlēja futbolu amatierlīmenī un kopā ar dēlu brauca uz Rīgu skatīties spēles. Artūrs trenējās no septiņu gadu vecuma, un viņa pirmais ārzemju klubs 19 gados bija Slovākijā. Tam sekoja četri gadi Kaļiņingradā, bet pēdējās divas sezonas puisis spēlējis Krievijas klubos. «Reizēm uz spēli jālido astoņas stundas un uz laukuma dubļi, sniegs. Kāds ir krievu futbols? Dažāds. Pēdējā komanda var apspēlēt pirmo. Daudzi neļauj spēlēt – dara to savā starpā. Tas nav patīkami.»