Paralēlās Latvijas • IR.lv

Paralēlās Latvijas

4
Nellija Ločmele

Stāvot Brīvības pieminekļa pakājē, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 18. novembrī teica, ka Latvijas pamats ir taisnīgums. Katrā ziņā tā vajadzētu būt. Bet – vai ir? Divi jautājumi, kurus analizējam šajā žurnālā, tiešām liek pierē vilkties rūpju rievām.

Pirmais – kāpēc Latvijā, kas jau ceturtdaļgadsimtu atkal ir neatkarīga valsts, katru gadu joprojām piedzimst jauni nepilsoņi? «Nepilsoņa» vārdam ir konkrēts konteksts un jēga, ko trāpīgi izsaka tā angliskā versija alien. Svešzemnieki, svešie, nepiederīgie. Laikā, kad tika atjaunots Latvijas valstiskums un pilsoņu kopums, «nepilsoņa» jēdziens skaidri nošķīra tos «svešos», kas pēc okupācijas bija ieradušies vai piedzimuši Latvijā kā varenplašās padomijas pilsoņi. Vairāk nekā 200 tūkstoši šādu «svešā» statusu izvēlas saglabāt joprojām – negrib vai nevar kļūt par LR pilsoņiem. Taču grūti saprast, kāpēc 2016. gadā joprojām par «svešo» jāsauc neatkarīgā Latvijā dzimstošs bērns?

Otrs ir jautājums, vai Latvijas Republikā tiesneša uzpirkšana tagad uzskatāma par maksas pakalpojumu, kam prokuratūra kopā ar tiesu uzlikusi cenrādi 9000 eiro? Pēc skandalozā uzņēmēja Gulami un tiesneses Bērziņas kukuļošanas lietas iznākuma – nevienam nav piespriests reāls cietumsods – tā izskatās. Iespējams, ir kāda paralēlā Latvija, kurā korumpēti likumsargi un uzņēmēji to sauc par taisnīgumu. Taču šīs paralēlās Latvijas sirdī nevar stāvēt piemineklis ar veltījumu «Tēvzemei un brīvībai», pie kura tauta svin savu neatkarību. Paralēlajai Latvijai ar paralēlo tiesiskumu ir paralēlais Savas Brīvības piemineklis ar vēsti «Roka roku mazgā».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu