Neignorēt dzīvos, neaizmirst mirušos • IR.lv

Neignorēt dzīvos, neaizmirst mirušos

4
NULL

Romāns Džezs pār Donbasu – stāsts par pirmskara sajūtu Ukrainā

Šī ir grāmata ar labām beigām. Tas ir, ne jau happy end finālu, bet tiešām jaudīgu nobeigumu, kas sasien gandrīz visus sižeta pavedienus, emocionāli un trāpīgi pasaka, par ko īsti ir bijis stāsts, un pamato lasīšanā pavadīto laiku. Un liek atcerēties grāmatas varoņus. «Dari, ko darīji. Neignorē dzīvos. Un neaizmirsti par mirušajiem,» romāna galvenajam varonim saka mācītājs, tāds kā grāmatas autora Serhija Žadana dzīves zināšanas sludinātājs. Un saka to visai pravietiski, jo romāns Džezs pār Donbasu (oriģinālā romāna nosaukums ir Vorošilovgrada) sarakstīts 2010. gadā, tātad vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šis nav kara romāns, bet pirmskara sajūtu tas rada.

Žadana teksts par dzīvi Ukrainas austrumu pierobežas pilsētā atgādina visu, ko mēs šodien saprotam ar jēdzienu «deviņdesmitie». Te ir bandu kari, korumpēta izpildvara, totāls vērtību sabrukums, pirmatnējā kapitāla raušanas bauda – tāds ieilguša skurbuļa laiks, kas nenovēršami velk uz drūmi paģirainu rītu. Pēc autora domām, cilvēku šādā nekontrolējamu notikumu virpulī kājās spēj noturēt daži vienkārši morāles principi, piemēram, atbildība pret apkārtējiem ļaudīm, pateicība par iespēju būt viņu tuvumā. Uzticams plecs blakus. Taču tieši šo it kā ikvienam pašsaprotamo, tik dabisko principu zudums sabrucina i attiecības, i pasauli, i katru cilvēku atsevišķi. «Viņi visi ir te dzimuši un dzīvo. Bet uzvedas kā stacijā, tu saproti? (..) Tad kāpēc viņi visu sev aiz muguras nosvilina?»

Zinu, ka esmu apsēsts ar iekšējas loģikas meklēšanu tekstos, un šajā man dur acī vismaz viena pretruna un vēl viena – ļoti būtiska – līdz galam neizstāstīta stāsta daļa, ar kuru grāmata sākas. Runa ir par romāna galvenā varoņa brāli – mēs uzzinām, ka viņš no Ukrainas ir aizbēdzis it kā uz Amsterdamu, nojaušam, ka kaut kas nav lāgā ar viņa biznesu (vientuļš benzīntanks pierobežā), un tieši šie notikumi ierosina visus pārējos. Vispirms ir romāna galvenā varoņa Hermana ceļojums uz savu bērnības pilsētu, simboliska atgriešanās pie saknēm, vēlāk – grāmatas noslēgumā – nonākšana līdz briedumam un nozīmīgām atziņām. Tiktāl viss labi, taču – kāpēc, sasodīts, tas brālis ir aizmucis? No kā? Kāda vella pēc vietējais bandītu un varas konglomerāts tik badīgi grib atņemt brāļa noplukušo benzīntanku? Tas viss – tikai simboliski? Autors mums iedod daudznozīmīgu «sajūtu» par šiem jautājumiem, sak, gan jau lasītājs pats sapratīs, taču lasītājam (vismaz man) tas maitā visu bildi, jo rada aizdomas, ka sižets nav līdz galam atšifrēts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu