Eirokomisārs Valdis Dombrovskis par ES nākotni, Brexit, bēgļiem un arī nedaudz par romānu Klūgu mūks
Eiropas komisāram Valdim Dombrovskim darbs kļūst aizvien saspringtāks un ne tikai tāpēc, ka Eiropas Savienību šūpo iekšējie konflikti par bēgļiem, vēl līdz galam neatrisinātā finanšu krīze un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit. Šā balsojuma rezultātā atlūgumu iesniedza Lielbritānijas deleģētais Eiropas komisārs Džonatans Hils, kurš bija atbildīgs par jutīgo un sarežģīto finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus jomu. Lielākā daļa viņa pienākumu jūnija beigās tika uzticēti Dombrovskim, kas līdz ar to kļuva par vienu no svarīgākajiem komisāriem sarunās par Brexit, kur būtisks jautājums būs Londonas finanšu tirgu nākotne attiecībās ar ES.
Ir tikās ar Dombrovski, lai uzzinātu, kā viņš vērtē ES šā brīža izaicinājumus.
Kas no Eiropas Savienības puses būtu vēlamais rezultāts procesam, kurš sākās pēc Lielbritānijas 23. jūnija referenduma par izstāšanos no ES?
Tas ir jautājums Lielbritānijai, kurai pašai jāizdara stratēģiska izvēle, kā tā vēlas veidot attiecības ar Eiropas Savienību. Būtiskais jautājums – vai Lielbritānija vēlas saglabāt pieeju ES iekšējam tirgum. Lai to saglabātu, Lielbritānijai ir jārespektē visas četras ES iekšējā tirgus brīvības – brīva preču, kapitāla, darba spēka un pakalpojumu kustība -, [jāsniedz] finansiāls atbalsts ES un jāievēro ES normatīvi. Šādi precedenti ir, tas ir t. s. Norvēģijas modelis, bet jāatzīst, ka šie nosacījumi lielā mērā ir tie, pret kuriem referendumā tika balsots.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.