«Negribu nošķirt humoru no nopietnības» • IR.lv

«Negribu nošķirt humoru no nopietnības»

4
Juris Kronbergs.
Pauls Raudseps

Zviedrijā dzimušais latviešu dzejnieks Juris Kronbergs šomēnes svin 70. jubileju, taču arī viņa jaunākajā dzejoļu krājumā aizvien dzirkstī humors, kas savulaik kaitināja gan trimdas, gan padomju sabiedrības pīlārus

Apaļās Džona Lenona stila brilles un bārda atgādina, ka Juris Kronbergs ir no 60. gadu hipiju dumpīgās paaudzes, un sarunā ar viņu allaž jārēķinās, ka par visnopietnākajām lietām viņš būs gatavs pasmieties vai pastāstīt anekdoti. Tomēr, par spīti it kā pavieglam stilam, Kronbergs savā mūžā paveicis lielu darbu. Izdevis piecpadsmit dzejoļu krājumus, to skaitā Vilks Vienacis, kas kopš neatkarības atgūšanas ir, iespējams, visbiežāk tulkotais latviešu dzejnieka darbs. 

Milzum daudz latviešu literatūras tulkojis zviedriski un iepazīstinājis kaimiņvalsti ar latviešu kultūru. Lielā mērā pateicoties viņam, Vizma Belševica ir plaši pazīstama Zviedrijas literārajās aprindās un, cik noprotams, nopietni kandidēja uz Nobela prēmiju literatūrā. Dodos intervēt Kronbergu, labi zinot, ka saruna nebūs nostal-ģiska, jo ar viņu tikties vienmēr ir jautri.

Jaunajā grāmatā Uz balkona / bet ja visu laiku… raksti, ka tu esi «starp divām valodām pakārta marionete». Kā nolēmi kļūt par latviešu dzejnieku?
Sāku regulārāk rakstīt dzeju ģimnāzijas priekšpēdējā klasē, un tajā pašā laikā rakstīja Pāvils Johansons. Abi rakstījām zviedru valodā. Tad mēs pārrunājām, ka varbūt varētu mēģināt latviski. Pāvils teica: mana mamma [Veronika Strēlerte] raksta dzeju. Varbūt viņa var apskatīties, pielabot kādas valodas kļūdas. Es teicu: O.K., pamēģināsim.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu