Klavieres pie ugunskura • IR.lv

Klavieres pie ugunskura

3
Armands Siliņš.
Gunita Nagle

Ko pilsētnieki meklē un atrod laukos? Kad operas solists Armands Siliņš kopā ar māsām ieguva pārvaldījumā mājas Susējā, viņš tajās neatrada savu vietu. Līdz viņam radās ideja pļavā un mežā sarīkot kamermūzikas koncertus

Pirmajā reizē, kad Armands uz Susēju uzaicināja draugus uz kamermūzikas koncertu, tam vajadzēja notikt tieši pie mājas. Zem nojumes, kurai pārvilka plēvi, tika iznests flīģelis, un sāka skanēt mūzika. Taču pēkšņi uznāca lietus, lija aizvien stiprāk un stiprāk, līdz lāses pārvērtās lietusgāzēs. Mūziķi turpināja spēlēt, bet skatītāji, ūdenim pilot no matu galiem un skropstām, – klausīties. Tikai vētra, kas norāva nojumei plēvi un atnesa satrakotas dabas dusmas, piespieda mesties pie flīģeļa, lai to ienestu mājā. 

Kamēr vieni glāba mūzikas instrumentu, citi turpināja koncertu ar neuzskaņotu pianīnu, kas atradās mājā. Meitenes četrrocīgi spēlēja Šostakoviču un Prokofjevu, pārējie, drēbēm un matiem žūstot, laimīgi klausījās. «Šo burvību nenoķert perfektos muižas parka koncertos ar Steinway klavierēm, kur visi sēž baltos krēslos ar šampanieša glāzēm rokās,» saka operdziedātājs Armands Siliņš. No tēva pirms dažiem gadiem mantotajās mājās Susējā viņš tā arī neiedzīvojās. Bijušais Susējas pagastnams kļuvis par viesu namu, kurā saimnieko Armanda māsa Laima. Bet pļava un kritalu, zemenīšu un aveņu pilnais mežs ir Armanda valstība. Tur skan mūzika. 

Iemīlējies Sansusī

No laukakmeņiem celto bijušo Susējas pagastnamu pirms astoņiem gadiem nopirka Armanda tētis Edvīns Siliņš. Viņam bija dižas ieceres padomju laiku postu pārcietušajā mājā ierīkot viesu namu. Izremontēja, iekārtoja tā, lai ēkā varētu aizmirst stresu un nogurumu, 2009. gadā atklāja un… 54 gadu vecumā pēkšņi aizgāja mūžībā. Armands ar māsām Laimu un Daigu palika neizpratnē, ko nu lai dara. Laima ar ģimeni vienā mājas galā apmetās uz dzīvi un kļuva par viesu nama pārvaldnieci. Daiga, kas dzīvo Anglijā, vada šā nelielā biznesa grāmatvedību. Armandam sava istabiņa te bija, bet ar to nepietika, lai justos mājai piederīgs. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu