Varšavā šonedēļ noteiks alianses politiku nākamajiem gadu desmitiem
Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāju lēmumi šonedēļ Varšavā nostiprinās alianses atgriešanos pie tās dibināšanas pamatmērķa – dalībvalstu teritorijas kolektīvas aizsardzības pret militāru uzbrukumu. Īpaši svarīga šī sanāksme būs Baltijas valstīm, kuras atrodas uz jaunās frontes līnijas un kuru aizsardzība pret iespējamo Krievijas agresiju ir aliansei eksistenciāli svarīga un būs viens no galvenajiem sanāksmes tematiem.
Varšavas samits notiek aliansei kritiskā laikā – tai ir par jaunu jāapstiprina dalībvalstu drošības garantiju ticamība un jāapliecina vienotība apstākļos, kad pieaug Krievijas apdraudējums, Daesh teroristu draudi, bet Lielbritānijā vēlētāji referendumā pauduši vēlmi aiziet no Eiropas Savienības.
«Lielākā mūsu kolektīvo spēju stiprināšana kopš Aukstā kara,» organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs raksturojis NATO pašlaik darīto un Polijas galvaspilsētā 8. un 9. jūlijā paredzētos lēmumus. «Svarīgākais NATO samits kopš Berlīnes mūra krišanas,» sanāksmi vērtē domnīcas Atlantic Council pētnieks Īens Bžežinskis, un tam piekrīt arī citi eksperti. Baltijas valstīm šis NATO samits būs «vēsturisks» – tāds, par kādu pat nebijām sapņojuši, neoficiāli pauž Latvijas aizsardzības plānotāji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.