Pirms dažiem gadiem autovadītāja apliecību ieguvis jauns vīrietis – tāds ir tipisks ātrbraucējs. Jau gadu šos neprāšus cenšas atvēsināt stacionārie fotoradari. Kādi ir rezultāti?
Apķēpāti ar krāsu, apkārti ar Jāņu vainagiem un citām drazām – tādi uz ceļiem stāvēja pirmie stacionārie fotoradari, kurus ieviesa 2012. gadā. Valsts toreiz nolēma iemēģināt roku privātajā partnerībā, konkursā uzvarējusī firma Vitronic (vēlāk V-Traffic) apņēmās uzstādīt radarus, pretī saņemot 35% no iekasētajām soda naudām. Taču iecere izgāzās. Daudz protestu bija par izvēlētajām radaru vietām, ko cilvēki sauca par naudas kāstuvēm. Firma arī nespēja izpildīt līgumu un laikus uzstādīt iekārtas, tāpēc pēc ilgām peripetijām Vitronic līgums 2012. gada nogalē tika lauzts, iekārtas demontētas.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis tagad atzīst – radaru atrašanās vietas tolaik netika rūpīgi analizētas, sabiedrībai bija pamatotas šaubas par to novietošanas lietderību, tomēr arī Vitronic mērītāji spēja uzlabot satiksmes drošību. «Bojā gājušo līkne gāja uz leju. Kad radarus noņēma, iestājās stagnācija. 2013. gadā bojāgājušo skaits vairs nesamazinājās, 2014. gadā līkne strauji gāja augšup,» skaidro Krapsis.
Melno punktu analīze
Pērn 10. februārī radari atgriezās uz Latvijas ceļiem, jo policija tikai ar četriem pārvietojamiem fotoradariem un septiņām netrafarētām patruļmašīnām nespēja nodrošināt satiksmes uzraudzību. Valdība 2014. gadā bija uzdevusi Iekšlietu ministrijai un policijai noslēgt deleģēšanas līgumu ar CSDD par fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu. Pirmos 16 radarus apņēmās piegādāt konkursā uzvarējusī firma Reck, iekārtas par nepilnu miljonu iepērkot no Nīderlandes uzņēmuma Gatso, kurš ātrumu mēra gandrīz 60 pasaules valstīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.