Eiropeizētie krievi • IR.lv

Eiropeizētie krievi

4
Amons Českins.
Pauls Raudseps

Glāzgovas Universitātes pasniedzējs Amons Českins veicis svarīgu pētījumu par Latvijas krievvalodīgo identitāti un uzskatiem

Kopš neatkarības kustības sākumiem 80. gadu beigās «nacionālais jautājums» ir bijis Latvijas politiskās dienaskārtības augšgalā ne tikai pašu mājās, bet jo sevišķi ārzemēs – dažkārt šķiet, ka vienīgais, ko dažādi politiķi un pētnieki zina par Latviju, ir mūsu «problēmas ar krieviem». Etniskās attiecības ir bijis pastāvīgi populārs temats gan ārzemju žurnālistu rakstos par Latviju, gan dažādu politologu pētījumos. Taču, par spīti visai apjomīgam ziņojumu un zinātnisko darbu daudzumam, līdz šim liels retums ir bijuši stāvokļa apraksti, kurus veikuši neitrāli skatītāji no malas. Objektīvu iemeslu dēļ ir ļoti maz ar Latviju nesaistītu cilvēku, kas prot gan latviešu, gan krievu valodu un spēj aplūkot situāciju no dažādiem skatpunktiem.

Tāpēc sevišķa nozīme ir šogad Edinburgas Universitātes izdevniecības publicētajai grāmatai Russian Speakers in Post-Soviet Latvia (Krieviski runājošie pēcpadomju Latvijā), jo tās autors Glāzgovas Universitātes pasniedzējs Amons Českins (Ammon Cheskin) runā gan krieviski, gan latviski un ir ilgāku laiku dzīvojis Latvijā. Viņam nevar pārmest ne sevišķu ieinteresētību, nedz arī nepilnības, kuras neizbēgami rodas, ja nezina abas valodas.

Českina pētījums ir veltīts Latvijas krievvalodīgo identitātei, tāpēc likās sevišķi interesanti ar viņu parunāt pirms 9. maija, kas kļuvis par vienu no šīs iedzīvotāju grupas svarīgākajiem pasākumiem. Latviešu sabiedrībā daudz spriež un min, ko krievvalodīgie domā un grib. Českins par to ir veicis akadēmisku pētījumu, turklāt viņam kā neitrālam «cilvēkam no malas», iespējams, ir labākas izredzes saņemt atklātas atbildes.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu